Jā, protams, mani biedē iespēja, ka Latvijā varētu iebrukt Krievijas karaspēks. Tomēr vismaz tikpat ļoti (ja ne vēl vairāk) biedējoša man šķiet doma, ka Latvija pati cilvēktiesību un brīvību jomā varētu sākt līdzināties Krievijai.
Vēl nezinu, svārstos. Pārlasu partiju sarakstus un mēģinu sarēķināt, kurā gadījumā tikšu cauri ar procentuāli mazāko svītrojumu skaitu, atstājot tikai tos cilvēkus, kuru atrašanās pie varas man neuzdzītu šermuļus.
Es ļoti ceru. Tomēr - cilvēki, ar kuriem es ikdienā tiekos ( un vēl jo vairāk - tie, ar kuriem tiecies Tu) nav visa Latvija. Un ja tas milzīgais melnā naida pilnais pūlis, kas raksta komentārus Delfos u.c. , izkaro tautas vēlētu prezidentu un ievēl kādu autoritāru "tradicionālistu", tad ej nu sazini, kas notiek. Krievija pirms 10 gadiem arī bija ļoti tālu no tās valsts, kur par dziedāšanu baznīcā liek cietumā un Irāna 1970.gadu sākumā arī bija ļoti tālu no obligātās hidžaba valkāšanas u.c.
Man gan šķiet, ka apgalvojums "mūsu ir ļoti maz" konkrētajā kontekstā ir attiecināms ja nu uz tiem, kuri iepriekšējās vēlēšanās vēlēja par "Pēdējo partiju", piemēram, vai ko līdzīgu, kas nesavāca pat kreptīgu vienu procentu ;(
Ungārijā jau kaut kas uz to pusi velk. Grūti iedomāties, kāpēc arī Latvijā nevarētu atkārtoties kas līdzīgs. Lai gan ceru, ka nē, un nav arī tādas pazīmes, bet nu.. tādas lietas vienmēr sākas negaidīti.
Jā, Ungārija ir labs piemērs, diemžēl. Tomēr arī tur līdz Krievijai vēl tālu. Lai gan es, protams, nevgribētu dzīvot valstī, kurā ir tāds režīms kā Ungārijā.
Krievija pirms 10 gadiem arī bija ļoti tālu no tās valsts, kur par dziedāšanu baznīcā liek cietumā un Irāna 1970.gadu sākumā arī bija ļoti tālu no obligātās hidžaba valkāšanas u.c.