Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kā nez ir? Vai iespēja, ka vīrietis var ciest, piemēram, no seksuālas vardarbības (tai skaitā armijā vai cietumā, bet ne tikai) un šīs pieredzes pārvarēšanai būtu nepieciešams kāds specifisks atbalsts, arī šķiet ļoti pikanta un apķiķināma, vai arī šī tēma vispār ir tabu?
  • Šķiet, atsevišķās sabiedrības grupās seksuālā vardarbība pret vīriešiem tiek uztverta uz mata tāpat kā seksuālā vardarbība pret sievietēm -- pats vainīgs, tas ir sods par to, ka gana labi nepildi savam dzimumam paredzēto lomu. Ja sievieti izvaro, tad tāpēc, ka viņa pārāk maucīgi uzvedas un nav tikla un šķīsta, ja vīrieti -- tad viņš nav pietiekami kārtīgs vecis, lai sadotu pa seju katram, kas ko tādu vispār mēģinās.

    Var gan būt arī atšķirības. Sieviešu izvarošana brīžam ērti ierakstās kategorijā "visādas sabiedrības padibenes, piemēram, krievi, brūk virsū mūsējiem, kas paši sevi aizsargāt nespēj" (par vīriešiem to nesaka, jo tiek pieņemts, ka viņi spēj -- kas tie citādi par vīriešiem?!) Savukārt vīriešu izvarošana, it īpaši cietumā, brīžam tiek uztverta kā papildu soda veids -- sak, ir gan mūsu tiesas pārāk mīkstas, dod tikai dažus gadiņus, bet gan jau cietumā viņš dabūs, ko pelnījis.
    • Es arī vakar pārdomāju un gribēju rakstīt kaut ko līdzīgu. Mazliet izvēršot to par "identitātes slepkavību" - varētu pieņemt (respektīvi, man intiuitīvi šķiet, ka sabiedrība kopumā to tā varētu pieņemt), ka apvainojumi, ko var sagaidīt izvarota sieviete ("pati uzprasījies") implicē to, ka viņa bija "par daudz sieviete" un tēviņš nevarēja atturēties. Savukārt, tas, ko var sagaidīt vīrietis, ir "kas tu par veci, ka nevarēji aizstāvēties", implicējot, ka viņš nav bijis "pietiekami vīrietis", tādējādi noliedzot būtisku identitātes daļu. Un pie visa tā vēl kaut kur iet uz atbalsta grupām kas "nav vīrišķīgi" (ir taču tāds stereotips sabiedrībā, ka savās problēmās dalās tikai sievietes) - divtik grūti.
      • Ar to sieviešu lomu brīžam ir pat smieklīgi. Ir tāds dzeltānās preses paveids "morālizējošie plikumu rādītāji", kas rāda visādas bildītes ar kailām sievietēm, piebilstot (kas raksturīgi krievu presei) "Šoks!" un "Tā un tā sevi apkauno!" (latviešu prese cenšas būt mazāk morālizējoša un vairāk rotaļīga, sakot "pavisam plikiņa" un tādā garā). Tā, edz, ļaudīm ir iespēja gan pašausmināties, akdies, kā viņa tā var, gan papriecāties par plikiem cilvēkiem.
        • Jā, un vēl tas smalkais paradokss, ka visa informācijas telpa borē, ka sievietei jābūt "seksīgai" (labākajā gadījumā "sievišķīgai"), bet, kad viņu izvaro vai rupji uzmācas publiskā vietā, tad "pati vainīga" un "pati uzprasījies".
Powered by Sviesta Ciba