Godātie kungi, tā vietā, lai baidītos no feminisma un projicētu uz to visas savas arhetipiskās šausmas (mūsdienās nez kādēļ visbiežāk iešifrētas simboliskajā kodā "liks čurāt sēdus"), jūs varētu sākt darīt ko reālu savu dzimuma brāļu labā.
Kāda mana draudzene raksta darbu socioloģijā, un analizē tajā vardarbības pārdzīvošanu saistībā ar dzimumlomām. Lūk, un viņa atzīst, ka vislielākās grūtības ir tieši datu iegūšanā par vardarbības pieredzi vīriešu vidū. Kaut gan vīrieši no vardarbības cieš vismaz tikpat bieži, cik sievietes, viņiem Latvijā praktiski nepastāv organizētu atbalsta sistēmu - resursu un krīzes centru utml. Atliek vien paša draugi, kam nu tādi ir, un ... varbūt psihoterapeits, ja izdodas pārvarēt klaisko "visi viņi šarlatāni, un normāli veči neiet pat pie ārstiem, kur nu vēl kaut kādiem muldētājiem".
Taču iespēja apprecēt psihopātisku stervu vīrietim ir tikpat liela kā sievietei - apprecēt kauslīgu žūpu.
Kāda mana draudzene raksta darbu socioloģijā, un analizē tajā vardarbības pārdzīvošanu saistībā ar dzimumlomām. Lūk, un viņa atzīst, ka vislielākās grūtības ir tieši datu iegūšanā par vardarbības pieredzi vīriešu vidū. Kaut gan vīrieši no vardarbības cieš vismaz tikpat bieži, cik sievietes, viņiem Latvijā praktiski nepastāv organizētu atbalsta sistēmu - resursu un krīzes centru utml. Atliek vien paša draugi, kam nu tādi ir, un ... varbūt psihoterapeits, ja izdodas pārvarēt klaisko "visi viņi šarlatāni, un normāli veči neiet pat pie ārstiem, kur nu vēl kaut kādiem muldētājiem".
Taču iespēja apprecēt psihopātisku stervu vīrietim ir tikpat liela kā sievietei - apprecēt kauslīgu žūpu.
Kas attiecas uz vīriešu attiecībām ar feminismu - pirmkārt, feminisms tiešām nav viendabīgs, tas mūsdienās ir vesels savstarpēji pretrunīgu ideju sistēmu konglomerāts, kurām kopīga ir tikai interese par sievietes statusu sabiedrībā un centieni dekonstruēt tos priekšstatus, kas tiecas par dabisku pasludināt sievietes pakļautību vīrietim. Feministi un feministes daudzos, pat ar dzimti saistītos jautājumos var pārstāvēt arī radikāli atšķirīgus viedokļus.
Līdz ar to nevaru arī gluži izsmeļoši atbildēt uz Tavu jautājumu.:)
Jebkurā gadījumā - man šķiet, ka Tevis aprakstītajiem vīriešiem ir veselīga attieksme pret dzīvi.:)
1.Vīrieši nebaidās no feminisma.
2.Vīriešiem nav arhetipisko šausmu, lai ko tas arī nozīmētu.
3.Vīrieši mēdz čurāt sēdus.
4.Vīrieši no vardarbības necieš vismaz tikpat bieži, cik sievietes, sievietes piekopj vardarbību vismaz tikpat bieži cik vīrieši, tās ir divas dažādas lietas, tas arī izskaidro šīs datu savākšanas grūtības.
5.Līdz ar to, vīriešiem nav vajadzīgas savas atbalsta grupas un kas tik vēl ne, būtu jauki, ja feministes, cita starpā arī tad mēģinātu kaut kā savākt šīs savas dzimuma māsas - "psihopātiskās stervas", nevis tikai veicinātu šādu rašanos, lai pēc tam liekulīgi varētu zutraukties par tiem sarežģījumiem, ko šīs vīriešiem rada.
Taču Tev bija par katru cenu jāvelk uz kašķi:(
Un, edz, tas, ka "ar dūres palīdzību" attiecības nerisina, tas tā kā mūsdienu sabiedrībā jau būtu zināms. Tajā pašā laikā, netrūkst vīriešu, kuri arī savstarpējās attiecības risina "ar dūres palīdzību", sākot jau no visnotaļ maza vecuma. Vai tikpat ir skaidrs, ka ar "psiholoģiska un emocionāla terora" palīdzību arī ģimenē attiecības nerisina, kā tas ir sievietēm pieņemts, arī savā starpā? Par to mani, savukārt, māc pamatotas šaubas. Tādā ziņā krii viennozīmīgi ir taisnība, šis jautājums cilāts netiek. Tajā pašā laikā, kā jau arī rasbainieks pareizi saka, būtu jauki, ja cilvēki saprastu, ka nedz viens, nedz otrs "attiecību risinājums" nav diez ko progresīvs un ar dzimumu tam nav nekādas saistības, gan jau, ka ir ģimenes, kurās sieva klapē vīru, kamēr šis šai indē dzīvi ar sīkām riebeklībām un psiholoģisko teroru.