Šodien iegāju Ģertrūdes ielas Zaļajā Bāzē, lai lūkotos pēc mirtes. Mirti nesalūkoju, bija izbeigušās, taču sirdī man iekrita smaržīgs baltziedu vīteņaugs, kura nosaukumā bija vārds, kas līdzinājās vārdam Stephanidis. Mēs ar pārdevēju gan vienojāmies, ka viņam pie manis varētu būt par krēslainu, bet, bet, bet...
Es kādu laiku ilgošos pēc Tevis, Stefanidi, lai kāds arī Tavs īstais vārds.
Jā, man ir parādījusies jauna, cerams, pārejoša kaislība.
(Vēl tur bija maza, daiļa efejiņa. Un paliels, augļains mandarīnkoks par mazāk kā 30 latiem).
Es kādu laiku ilgošos pēc Tevis, Stefanidi, lai kāds arī Tavs īstais vārds.
Jā, man ir parādījusies jauna, cerams, pārejoša kaislība.
(Vēl tur bija maza, daiļa efejiņa. Un paliels, augļains mandarīnkoks par mazāk kā 30 latiem).
Augi tā nedara, tāpēc aplaistīt es viņus regulāri aizmirstu.
Viņam vajag ļoti, ļoti gaišu istabu?
Vai Viņš varētu pieņemt un paciest tādu kā es? Ar ne visai saulainām palodzēm un neregulāru laistīšanu?