Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šodien iegāju Ģertrūdes ielas Zaļajā Bāzē, lai lūkotos pēc mirtes. Mirti nesalūkoju, bija izbeigušās, taču sirdī man iekrita smaržīgs baltziedu vīteņaugs, kura nosaukumā bija vārds, kas līdzinājās vārdam Stephanidis. Mēs ar pārdevēju gan vienojāmies, ka viņam pie manis varētu būt par krēslainu, bet, bet, bet...
Es kādu laiku ilgošos pēc Tevis, Stefanidi, lai kāds arī Tavs īstais vārds.
Jā, man ir parādījusies jauna, cerams, pārejoša kaislība.

(Vēl tur bija maza, daiļa efejiņa. Un paliels, augļains mandarīnkoks par mazāk kā 30 latiem).
  • Ai, es viņu nopirku, biju pilnīgā sajūsmā, bet visi ziedi pēkšņi nobira - tā arī nesapratu, kas par vainu. Nu jau pagājis kāds pusgads vai vairāk, aug, zaļo, mēģina apvīties citiem augiem, bet nezied. Taču tā smarža - tā atgādina manus tropu ceļojumus, gandrīz ilang-ilang... Domā, var vēl uzziedēt?
    • (Anonīms)
      Ziedi nobirst, kad mainās vide, tāpēc domāju, ka atsāks ziedēt, kad būs aklimatizējies. Tas prasa laiku, maniem pagāja apm. gads pēc apdegšanas un pārcelšanas ēnā. L.
Powered by Sviesta Ciba