Kurvjzieža kontemplācijas

krii

30.1.13 17:34

Reizēm mēģinu saprast, ar ko atšķiras brīži, kad man ir bail no nāves un brīži, kad nav. Pagaidām zinu vien to, ka šai atšķirībai nav nekāda sakara ar prāta stāvokli.

• 8 raksta
• ir doma

• milda

  30.1.13 17:48

  

  Tev ir brīži, kad nav bail? interesanti. man vienmēr ir bijis bail.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    30.1.13 18:00

    

    Ir bijuši.:)
    Man vispār ir bijis dzīves posms, kad jutos patiešām laimīga, un vienlaikus ļoti gatava jebkam, vecumu, traģēdijas un nāvi ieskaitot.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • milda

      30.1.13 18:08

      

      tas droši vien ir bijis jauks periods.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        30.1.13 18:18

        

        It kā jau tolaik notika arī ne visau patīkamas lietas. Tomēr toreizējo brīvības un miera izjūtu ļoti gribu vēl kādreiz noķert.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

• fedrs

  30.1.13 19:14

  Nomirt jau tāds nieks vien ir. Ka tik nebūtu ilgi un mokoši!

  • Atbildēt

• aizliegts_v

  30.1.13 19:54

  

  Zini, kas patiesi biedē? Tas, ka pēc tam nekā nebūs. Tas nav aptverams, vismaz racionāli nē.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • lavendera

    31.1.13 10:05

    

    materiālisti :)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• _zirgs

  31.1.13 12:17

  

  Cilvēki baidās no nāves vairāk nekā no dzīves. Tas ir dīvaini. Dzīve taču ir daudz sāpīgāka.
  
  Džims Morisons

  • Atbildēt