Kurvjzieža kontemplācijas

krii

29.7.12 18:32

Nesen ienāca prātā doma (droši vien pilnīgi neoriģināla), ka mātišķums savos instinktos bāzētajos pamatos ir radniecīgs sadismam - tos vieno tieksme pēc absolūtas kontroles pār objektu. Uzvarošais, žņaudzošais, pakļaujošais piespiedu maigums. Protams, tas nenozīmē, ka es tagad mēģinu kaut kā degradēt jūtas, kuras tiek uzskatītas par viscildenākajām, nebūt nē. Taču, lai cik gan atšķirīgas neliktos spīdzinot un aprūpējot gūtās baudas, tām ir kaut kas kopīgs varas īstenošanas saldkairē.
Iespējams, tāpēc tik izmisīgi pēc maternitātes tiecas sievietes brīžos, kad viņām slīd no rokām ārā citi varas realizācijas veidi.

(Disklaimeris: esmu atkal pilna psihoanalīzes, turklāt nesenas refleksijas iespaidota par savu pašas tieksmi uz slimnieku kopšanu utml.)

• 93 raksta
• ir doma

• honeybee

  30.7.12 15:44

  

  Sadisms (nu tajās rafinētajās izpausmēs, nevis vulgārpopulārajā "es tevi tagad iepēršu un tas būs baigais SADISMS, I'm so evil) saistās ne tik daudz ar sāpju nodarīšanu, cik ar pazemošanu (gan fizisku, gan morālu - galvenokārt vai nu norādot uz otra cilvēka neatbilstību sabiedrības normām, vai arī piespiežot viņu šīs normas pārkāpt, bieži vien fizioloģisku iemeslu dēļ), otra cilvēka nostādīšanu bezpalīdzīgā stāvoklī, otra cilvēka "miesiskuma" atklāšanu - tb miesiskais ir pārāks par garīgo un kaut kādā brīdī tu esi spiests tam padoties, lai cik cēls sev arī neizliktos, cilvēka sociālās lomas/maskas noraušanu, kustību ierobežošana vai atņemšana (visādu veidu sasiešana), valodas ierobežošana vai atņemšana (visi mutes aizbāžņi, kas ir paredzēti nevis tāpēc, lai cilvēks nekliegtu, bet tāpēc, lai neko nevarātu pateikt), sensorā deprivācija vai atsevišķu maņu (piemēram, garšas, taustes) pārstimulācija utt..
  
  Ciešanas un izrietošā mazohista bauda šeit nāk nevis no fiziskām sāpēm (arī sekss vulgaris var būt sāpīgs, un tas nepadara nevienu par sadistu vai mazohistu), bet vairāk no šīs vairāk vai mazāk piespiedu nonākšanas stāvoklī, kas ir salīdzināms ar zīdaiņa (vai pat embrija) stāvokli vai dzīvnieka stāvokli.
  
  Sadista bauda attiecīgi nāk ne tik daudz no "hahaha, tagad tev sāp!", cik no varas/kontroles pār otru cilvēku, kas var miksēties (un veselīgos gadījumos tai būtu jāmiksējas) ar mīlestību un aprūpi; t.i., izsmalcināts sadists sniedz gan ciešanas un sāpes, gan uzslavas, glāstus un mierinājumu. Tie, kas sniedz tikai ciešanas, ir apmēram tajā pašā kvalitātes līmenī kā seksa partneris, kas izplājas gultā un sagaida, ka tagad viņu izbaudīs, zinies.
  
  /tfutu, drusciņ pati sašokējos par to, cik daudz es par to zinu.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    30.7.12 16:03

    

    O, paldies! Ļoti izvērsti un precīzi!

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • chaj

    30.7.12 16:18

    

    :) - par izskaidrojošo lekciju. Bet tas tikai apstiprina, ka te neiet runa par mātišķām jūtām tikai. Šis sadistiskais moments var būt jebkuram, kas uzņemas rūpes par otru: saimnieks savam dzīvniekam, soc. darbinieks, internāta darbinieks, ārsts... Jā, un mātes arī var. Un bērni kas aprūpē nu jau nespējīgos vecākus. Es domāju - tas ir apkarīgs no cilvēka, nevis atatusa
    

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      30.7.12 16:22

      

      Man personiski šķiet, ka visas tās jūtas, kas liek aprūpēt dzīvniekus/bērnus/slimniekus/vecus cilvēkus etc. ir ļoti tieši atvasinātas no mātes instinkta.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • chaj

        30.7.12 17:16

        

        Jā, piekrītu. Vēlme rūpēties ir no mātes instinkta. Bet manā skatījumā aprūpēšanas process paver iespēju izvērsties sadistiski, bet ne default nosacījums tam.
        Visu dienu mēģinu sevī ieskatīties un saskatīt kādu saistību (savās izjūtās) un nekādi. Man ir nepatīkami iztēloties, ka kāds, jebkurš, būtu no manām rūpēm atkarīgs .

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais