Kurvjzieža kontemplācijas

krii

29.7.12 18:32

Nesen ienāca prātā doma (droši vien pilnīgi neoriģināla), ka mātišķums savos instinktos bāzētajos pamatos ir radniecīgs sadismam - tos vieno tieksme pēc absolūtas kontroles pār objektu. Uzvarošais, žņaudzošais, pakļaujošais piespiedu maigums. Protams, tas nenozīmē, ka es tagad mēģinu kaut kā degradēt jūtas, kuras tiek uzskatītas par viscildenākajām, nebūt nē. Taču, lai cik gan atšķirīgas neliktos spīdzinot un aprūpējot gūtās baudas, tām ir kaut kas kopīgs varas īstenošanas saldkairē.
Iespējams, tāpēc tik izmisīgi pēc maternitātes tiecas sievietes brīžos, kad viņām slīd no rokām ārā citi varas realizācijas veidi.

(Disklaimeris: esmu atkal pilna psihoanalīzes, turklāt nesenas refleksijas iespaidota par savu pašas tieksmi uz slimnieku kopšanu utml.)

• 93 raksta
• ir doma

• chaj

  30.7.12 16:18

  

  :) - par izskaidrojošo lekciju. Bet tas tikai apstiprina, ka te neiet runa par mātišķām jūtām tikai. Šis sadistiskais moments var būt jebkuram, kas uzņemas rūpes par otru: saimnieks savam dzīvniekam, soc. darbinieks, internāta darbinieks, ārsts... Jā, un mātes arī var. Un bērni kas aprūpē nu jau nespējīgos vecākus. Es domāju - tas ir apkarīgs no cilvēka, nevis atatusa
  

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    30.7.12 16:22

    

    Man personiski šķiet, ka visas tās jūtas, kas liek aprūpēt dzīvniekus/bērnus/slimniekus/vecus cilvēkus etc. ir ļoti tieši atvasinātas no mātes instinkta.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • chaj

      30.7.12 17:16

      

      Jā, piekrītu. Vēlme rūpēties ir no mātes instinkta. Bet manā skatījumā aprūpēšanas process paver iespēju izvērsties sadistiski, bet ne default nosacījums tam.
      Visu dienu mēģinu sevī ieskatīties un saskatīt kādu saistību (savās izjūtās) un nekādi. Man ir nepatīkami iztēloties, ka kāds, jebkurš, būtu no manām rūpēm atkarīgs .

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais