Kurvjzieža kontemplācijas

krii

4.1.12 11:27

Ja skolā man būtu bijusi iespēja skriešanu apgūt atbilstoši savām spējām, nevis programmai un standartiem, tās nebūtu bijušas šausmas un mocības, no kurām pašsaglabāšanās instinkts liek izvairīties. Man nebūtu bijuši vajadzīgi divdesmit gadi, lai lēnītēm pārvarētu psihotraumas un atdzīvinātu sevī cilvēkiem dabiski piemītošo kustētprieku. Visticamāk - arī šos divdesmit gadus es būtu pavadījusi sportiskāk un veselīgāk.
Izglītības sistēma spēj ne tikai iemācīt, bet vēl jo vairāk - arī nokaut un paralizēt vēlmi iemācīties. Es biju tizlene, kuru piespieda skriet, neiemācot to darīt un nepieradinot pie slodzes. Kādam citam lika rēķināt vai lasīt tad, kad viņš to neprata un nespēja.
Pieņemu, ka ir cilvēki, kuri joprojām nespēj pārvarēt šausmas rakstīta teksta vai matemātikas uzdevuma priekšā. Vai dzīvo nesajēgā par dabaszinātņu pamatjēdzieniem.
Skumji.

• 46 raksta
• ir doma

• sole

  4.1.12 13:43

  

  Kad šovasar noskrēju savus pirmos 10K, mana vienīgā vēlēšanās bija paskatīties acīs savai fizkultūras skolotājai un parādīt viņai vidējo pirkstu. Jo skola man bija ieaudzinājusi pārliecību, ka es bez apstāšanās nevaru noskriet vairāk par puskilometru. Bet izrādās, ka varu gan un man tas pat ļoti patīk. Nav šajā pasaulē nekā ļaunāka par cilvēkiem, kuri ir vienaldzīgi pret savu darbu - vai tie būtu skolotāji, ārsti vai sētnieki.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • karuna

    4.1.12 13:57

    Man ir vēl labāks piemērs. Skolā viss padevās labi, izņemot valodas. Krievu valodā vispār biju nesekmīgs, angļu valodā pašvaki, bet latviešu valoda – nu tā pa vidam. Skolotāji līdzjūtīgi teica, ka nav dotību valodās, tāpēc mācies vien tālāk ķīmiju, matemātiku utt.
    
    Dzīvē sanāca pretēji – kļuvu par profesionālu tulkotāju. Darbs ar valodām izrādījās pats interesantākais. Tam līdzi nāca arī atziņa, cik aplama ir uz iekalšanu balstīta izglītības sistēma. Vecajiem skolotājiem daļēji var piedot, jo padomju laikos jau reti kuram bija saprašana par to, kā jāmāca valodas. Bet man šķiet, ka nekas daudz jau nav mainījies.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • begemots

      4.1.12 18:27

      

      Reti "kur", varbūt drīzāk.
      
      Padomju laikā bija Rīgā un noteikti arī citur atsevišķas skolas, kuras specializējās uz valodām un tur tiešām rezultāti bija ļoti pat labi.
      
      Savukārt citās acīmredzot (es kāreiz pārgāju uz nespecializēto no specializētās) svešvalodas līmenis bija vidusskolā vienkārši, salīdzinot ar specializēto, 3.-4. klases līmenī.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • karuna

        4.1.12 18:42

        Jebkurš bērns iemācās dzimto un ne tikai dzimto valodu vienkārši spēlējoties uz ielas ar citiem bērniem. :)
        
        Bet skolā sliktu skolotāju dēļ man radās zināmi kompleksi, kas es to nevaru, lai gan spēju iekalt no galvas visas locījuma tabulas un formas.
        
        Tā joprojām miljoniem labi attīstītu bērnu pasaulē cieš no tā, ka uzskata, ka viņiem nepadodas matemātika, ķīmija, fizkultūra utt., lai gan patiesībā tas ir sliktu skolotāju radīto kompleksu dēļ.
        
        Izglītības sistēmas moto būtu jābūt, ka nav sliktu skolēnu – ir tikai slikti skolotāji. Dažiem skolēniem varētu būt lielākas problēmas noteiktos priekšmetos, kuras prasa ieguldīt lielākas pūles. Tāpēc ir jāatsakās arī no mehāniskās pieejas atzīmju likšanā un arī skolotāja darba samaksā.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais