Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
16.1.11 15:51
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nesen konstatēju, ka jau kādu laiciņu cilvēki, kas ļoti daudz dara, visu var un visu pagūst, manī izsauc nevis apbrīnu, bet līdzjūtību. Es pati esmu tā dzīvojusi, turklāt bijusi ar sevi un savu dzīvi ļoti apmierināta. Taču tagad ir cits posms, cienīga bruņrupuča un apsūnojuša betonkluča slavasbrīdis, kad augstākā vērtība ir mirklim, kas piepildīts, ar kafijas krūzi stāvot pie loga un vērojot, kā aizsnieg vārnu atstātās pēdas. Kad dzirdu vai lasu par kādiem kārtējiem ļaudīm, visbiežāk sievietēm, kas strādā trīs četros darbos, apkopj māju, ada zeķes, audzina bariņu bērnu, mācās angļu valodu un vēl vada kādu pagasta dziedāšanas biedrību, man sāpēs sažņaudzas sirds un gribas teikt: "Eitanazējiet taču kāds viņu, ja citādi apstādināt nevar!"
Bet es jau zinu, ka skrienoši riteņi ne tikai grauzējiem, bet arī cilvēkiem nes prieku un piepildītas dzīves ilūziju, ka arī šis mirklis paies, jajaja, un gan jau drīz es pati atkal skriešu kādā ritenī no viena darba un otru, trešo, dzelžaini saplānotā režīmā, bez kādām tur apcerīgām blenšanām sniegā, bez apstāšanās un miera. Un mīlēšu tādu dzīvi un jēgpilnu šķitīšu.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]diana
    16.1.11 18:34
    Nēnuskaidrs, ka tā ir cenšanās attaisnot savu eksistenci.

    • [info]krii
      16.1.11 18:50
      Vai eksistence ir kas tāds, par ko jātaisnojas?

      • [info]divi_g
        16.1.11 19:00
        Domāju, ka ir zināms skaits cilvēku, kuri uzskata, ka viņu eksistence pati par sevi nav vērtība, ja tā netiek kaut kādā veidā attaisnota vai pierādīta. Vēl nesen cilvēkiem diezgan apzināti un daudzveidīgi mācīja, ka viņu dzīvēm ir jēga, tikai kalpojot valstij, un tas bija dažādos veidos turpinājies gadu simtiem, vai tad ne?
      • (no subject) - [info]diana

        • [info]krii
          16.1.11 19:21
          Man ir neskaidras aizdomas, ka nemitīgā plosīšanās, simtiem darbu un mūžīgā aizņemtība vairumā gadījumu noteikti nav vienīgā iespēja, kā uzturēt pie dzīvības bērnus vai citus no tevis atkarīgos cilvēkus. Labi, es, protams, esmu priviliģētā situācijā, jo man nav bērnu, nedz kopjamu un uzturamu tuvinieku, tāpēc - pēc daudzu uzskatiem - vispār nav morālu tiesību par ko tādu izteikties. Un tomēr - manā apkārtnē ir pietiekami daudz piemēru, kas liecina, ka dzīves temps un aizņemtības pakāpe daudz biežāk ir atkarīgi no cilvēka paša izvēles, kaut kādām subjektīvām psiholoģiskām determinantēm, nevis ārējo apstākļu spiediena.

          • [info]diana
            16.1.11 19:36
            Arī tā dzīšanās un neapstāšanās jau ir subjektīva psiholoģiska determinante, nevis ārējo apstākļu spiediens. Varētu būt jēga žēlot šādu sievieti par to, ka viņai trūkst tā iekšējā miera un pašpietiekamības. Bet principā jau jebkura šāda žēlošana ir vāji maskēta pārākuma demonstrēšana, tāpēc varbūt labāk nežēlot nemaz. :)
            Man tāda pati "žēluma" izjūta ir pret cilvēkiem, kas pārtiek no bērnu pabalsta, nevis raujas uz pusēm, lai nodrošinātu sev zināmu komforta līmeni. Un kādas man tiesības viņus žēlot? Katrs jau ir tai situācijā, ko izvēlējies, un cita cilvēka izvēli vislabāk var novērtēt tikai viņš pats.

            Baigi sāpīga tēma, krii. Ir kaut kāds vainīgo sērdienīšu sindroms, ir. Neviens cits visā pasaulē to neizdarīs tik labi kā es, neviens neko klāt nenesīs utt. Un vienā brīdī paliec atkarīgs no stresa un, ja gadās brīvs brīdis, jūc prātā no diskomforta, jo atpūsties neproti. "Brīvdienas nav manas laimīgās dienas" utt.
            Un man visu laiku gribas aizstāvēties, bet principā tu jau neuzbrūc.

            • [info]krii
              16.1.11 19:48
              Jā, žēlošana vienmēr izskatās pēc pārākuma demonstrācijas (un daudzos gadījumos patiešām arī ir), tāpēc labāk būtu bijis, ja es būtu izvēlējusies kādu citu vārdu.
              Un, protams, visticamāk nevienam mana līdzjūtība nav vajadzīga, un tas ir tikai kaut kāds mans aizsargmehānisms, balstīts pārliecībā, ka lielum lielais vairums manu šābrīža relaksēto, apcerīgo laiskumu uzskatītu par grēcīgu un nosodāmu.

    • [info]alefs
      16.1.11 19:23
      Bet varbūt vienkārši cilvēkiem tā patīk — skriet un rosīties, un izlikt savu enerģiju.

      • [info]diana
        16.1.11 19:27
        Man liekas, krii ieraksts nav par tādiem.

      • [info]krii
        16.1.11 19:28
        Jā, es zinu, ka daudziem patīk. Tāpēc arī esmu piesardzīga ar savām līdzjūtībām un eitanāzijas piedāvājumiem.:)
        Man pašai savulaik ir paticis. Un gan jau nāks brīdis, kad patiks atkal.
Powered by Sviesta Ciba