Kurvjzieža kontemplācijas

Man ir neskaidras aizdomas, ka nemitīgā plosīšanās, simtiem darbu un mūžīgā aizņemtība vairumā gadījumu noteikti nav vienīgā iespēja, kā uzturēt pie dzīvības bērnus vai citus no tevis atkarīgos cilvēkus. Labi, es, protams, esmu priviliģētā situācijā, jo man nav bērnu, nedz kopjamu un uzturamu tuvinieku, tāpēc - pēc daudzu uzskatiem - vispār nav morālu tiesību par ko tādu izteikties. Un tomēr - manā apkārtnē ir pietiekami daudz piemēru, kas liecina, ka dzīves temps un aizņemtības pakāpe daudz biežāk ir atkarīgi no cilvēka paša izvēles, kaut kādām subjektīvām psiholoģiskām determinantēm, nevis ārējo apstākļu spiediena.