Līdz ārprātam tracinoša nemode, kas spēj mani padarīt rupju un ļaunu, ir vārda "drastisks" lietojums nevietā. Kādā nīgrā paģiru rītā, lasīdama avīzi, nozvērējos, ka, līdzko man būs ieroča nēsāšanas atļauja, nošaušu katru žurnālistu, kurš saka vai raksta "drastisks valdības lēmums, "drastiska avārija" vai ko tamlīdzīgu.
Vārdnīcā būtu apskatījušies, kurkuļgalvas nelaimīgie!
Vārdnīcā būtu apskatījušies, kurkuļgalvas nelaimīgie!
* Vai (otrā nozīme) "tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība".
Vārds drastisks ir aizguvums no vācu valodas – drastisch, kas nozīmē ‘stiprs, spējš, rupjš’. Kā redzam iepriekšējos teikumos, arī šim vārdam tagad piedēvē citas nozīmes, kas stipri atšķiras no pamatiezīmes, un arī šis vārds ir kļuvis par bezjēdzīgu modes vārdu bez nozīmes.
http://www.lu.lv/filol/valoda/r_Kuska.h
(Izlasi drusku tālāk pārējo vārdu nozīmes (piemēram, "seksīgs") — Kušķis ir vienkārši lielisks!)
Starpcit, ko atsevišķi delfu komentētāji būtu mazāk noderīgi latviešu valodas stāvokļa apzināšanai nekā cilvēki, kas delfos nekomentē?
Delfu komentētājus pieminēju tikai tā starp citu — doma bija tāda, ka daži cilvēki, kas, piemēram, vienkārši nezina vārda nozīmi un līdz ar to lieto to nepareizi, vēl nenozīmē, ka cilvēki plaši to lieto desmit dažādās nozīmēs. Dažus kļūdaina lietojuma gadījumus var bez sevišķām pūlēm atrast praktiski jebkuram vārdam, tur nemaz nevajag "modes" vārdus.
Un ko tu iesaki kā labāku variantu valodas "momentuzņēmuma" iegūšanai?
Pašai metodei nav ne vainas, bet "momentuzņēmuma" iegūšanai vajadzētu stipri vairāk piemēru; viens piemērs nav sevišķi labs pierādījums, ka vārds patiešām tiek lietots jaunā nozīmē.
Tomēr mēs sākām runāt par vārdu nozīmi teikumā, un teikumā es nudien neredzu, kāpēc jebkura vecuma cilvēkam būtu jēdzīgāk pateikt, piemēram, aptuveno "viņa ir seksīga", nevis precīzāko "viņai ir skaists augums/viņa ir uzbudinoša/viņa izrāda vēlmi ar mani kopoties/viņa ģērbjas izaicinoši/viņai ir lielas krūtis/viņa man patīk", vai aptuveno "tas bija ekstrēms piedzīvojums", nevis precīzāko "tas bija aizraujošs piedzīvojums/tas bija biedējošs piedzīvojums/tas bija bīstams piedzīvojums/tas bija nogurdinošs piedzīvojums".
Kā tu iedomājies stipri vairāk piemēru? Uzbliezt milzīgu datubāzi ar vārdu lietojumu dažādos kontekstos un pēc tam patērēt n-tās darba dienas, lai saprastu, kādas tendences parādās? Man tas šķiet ārkārtīgi neproduktīvi; loģiskāk ir piefiksēt tendenci un to komentēt, nevis patērēt laiku baisajai statistikai. Varētu padomāt, ka kādam delfi komentētājam gabals nokrīt, ja viņš ir viens no retajiem cilvēkiem, kas lieto vārdu nevietā.
Piemēram, Strunka un Vaita slavenajā grāmatiņā arī nav minēta nekāda baisā statistika, ka ļaudis sajauc "aggravate" ar "irritate", bet atgādinājums nevienam tak nesāp.
Lai precīzi saprastu un raksturotu savus iespaidus, vajag daudz laika. Blogā ir laiks padomāt, piemeklēt vārdus, dzīvā sarunā nav. Manuprāt ir jēdzīgāk sarunā izbliezt kaut ko aptuvenu, nekā 2 minūtes pauzēt pirms atbildēt uz jautājumu.
Jo valoda ir arī pašizpausmes līdzeklis, kad arī neprecīzi/valodiski nekorekti teksti ir okei, ja ir radīts vajadzīgais efekts (pat ja efektu dabū ierobežota cilvēku grupa).