Kurvjzieža kontemplācijas

Labi, piekrītu, ka ir situācijas, kurās vārda semantiskā nozīme nav būtiska, bet, manuprāt, tas attiecas uz ļoti specifiskiem gadījumiem - tad, kad vārds ir tikai veids, kā signalizēt par savu piederību kādai grupai vai, piemēram, ērts veids, kā pateikt "es nupat iesitu ar āmuru pa pirkstu" vai "man nupat bija ļoti labs orgasms".

Tomēr mēs sākām runāt par vārdu nozīmi teikumā, un teikumā es nudien neredzu, kāpēc jebkura vecuma cilvēkam būtu jēdzīgāk pateikt, piemēram, aptuveno "viņa ir seksīga", nevis precīzāko "viņai ir skaists augums/viņa ir uzbudinoša/viņa izrāda vēlmi ar mani kopoties/viņa ģērbjas izaicinoši/viņai ir lielas krūtis/viņa man patīk", vai aptuveno "tas bija ekstrēms piedzīvojums", nevis precīzāko "tas bija aizraujošs piedzīvojums/tas bija biedējošs piedzīvojums/tas bija bīstams piedzīvojums/tas bija nogurdinošs piedzīvojums".

Kā tu iedomājies stipri vairāk piemēru? Uzbliezt milzīgu datubāzi ar vārdu lietojumu dažādos kontekstos un pēc tam patērēt n-tās darba dienas, lai saprastu, kādas tendences parādās? Man tas šķiet ārkārtīgi neproduktīvi; loģiskāk ir piefiksēt tendenci un to komentēt, nevis patērēt laiku baisajai statistikai. Varētu padomāt, ka kādam delfi komentētājam gabals nokrīt, ja viņš ir viens no retajiem cilvēkiem, kas lieto vārdu nevietā.
Piemēram, Strunka un Vaita slavenajā grāmatiņā arī nav minēta nekāda baisā statistika, ka ļaudis sajauc "aggravate" ar "irritate", bet atgādinājums nevienam tak nesāp.