Līdz ārprātam tracinoša nemode, kas spēj mani padarīt rupju un ļaunu, ir vārda "drastisks" lietojums nevietā. Kādā nīgrā paģiru rītā, lasīdama avīzi, nozvērējos, ka, līdzko man būs ieroča nēsāšanas atļauja, nošaušu katru žurnālistu, kurš saka vai raksta "drastisks valdības lēmums, "drastiska avārija" vai ko tamlīdzīgu.
Vārdnīcā būtu apskatījušies, kurkuļgalvas nelaimīgie!
Vārdnīcā būtu apskatījušies, kurkuļgalvas nelaimīgie!
Lai precīzi saprastu un raksturotu savus iespaidus, vajag daudz laika. Blogā ir laiks padomāt, piemeklēt vārdus, dzīvā sarunā nav. Manuprāt ir jēdzīgāk sarunā izbliezt kaut ko aptuvenu, nekā 2 minūtes pauzēt pirms atbildēt uz jautājumu.
Jo valoda ir arī pašizpausmes līdzeklis, kad arī neprecīzi/valodiski nekorekti teksti ir okei, ja ir radīts vajadzīgais efekts (pat ja efektu dabū ierobežota cilvēku grupa).