Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Līdz ārprātam tracinoša nemode, kas spēj mani padarīt rupju un ļaunu, ir vārda "drastisks" lietojums nevietā. Kādā nīgrā paģiru rītā, lasīdama avīzi, nozvērējos, ka, līdzko man būs ieroča nēsāšanas atļauja, nošaušu katru žurnālistu, kurš saka vai raksta "drastisks valdības lēmums, "drastiska avārija" vai ko tamlīdzīgu.
Vārdnīcā būtu apskatījušies, kurkuļgalvas nelaimīgie!
  • Vot es tev teikšu, ka, lai arī argumentācija (t.i., tās jocīgās "nozīmes") ir apšaubāma, teksta jēga ir visnotaļ okei. Vārds "seksīgs" patiešām ir izplūdis, tāpat kā "stilīgs", "ekstrēms" un citi murgi.

    Starpcit, ko atsevišķi delfu komentētāji būtu mazāk noderīgi latviešu valodas stāvokļa apzināšanai nekā cilvēki, kas delfos nekomentē?
    • Un kāpēc vārdu nozīmēm jābūt kā akmenī cirstām? Tie ir sarunvalodas vārdi, un cilvēki parasti savstarpēji lieliski saprotas; šo vārdu (jo sevišķi "ekstrēms" u. tml.) primārais uzdevums, visticamāk, gluži vienkārši nav pēc iespējas skaidrāk izteikt nozīmi.

      Delfu komentētājus pieminēju tikai tā starp citu — doma bija tāda, ka daži cilvēki, kas, piemēram, vienkārši nezina vārda nozīmi un līdz ar to lieto to nepareizi, vēl nenozīmē, ka cilvēki plaši to lieto desmit dažādās nozīmēs. Dažus kļūdaina lietojuma gadījumus var bez sevišķām pūlēm atrast praktiski jebkuram vārdam, tur nemaz nevajag "modes" vārdus.
      • Nav runa par vārdu nozīmēm, ir runa par to, vai cilvēks spēj precīzi izteikt savu domu. Izplūdušie vārdi ir slinka un aptuvena runa/rakstība, vieglākais ceļš, kā nepateikt neko. Līdz ar to cilvēki "nesaprotas", bet imitē sarunu, tāpat kā tu attiecīgajā teikumā imitēji kaut kā pateikšanu, faktiski nepasakot neko.

        Un ko tu iesaki kā labāku variantu valodas "momentuzņēmuma" iegūšanai?
        • Žēl, ja tu nesaprati manu domu. Gribēju teikt, ka četrpadsmitgadīgs sīkais, sakot "ekstrēmi!" (vai ko līdzīgu; es nesekoju tendencēm), drīzāk vēlas nevis izteikt kaut ko konkrētu, bet gan radīt par sevi noteiktu iespaidu. Lietot vārdus ar neprecīzām, pārprotamām vai kļūdainām nozīmēm ir slikti žurnālistikā, zinātniskos tekstos un tamlīdzīgi, taču kāpēc piesieties sarunvalodai?

          Pašai metodei nav ne vainas, bet "momentuzņēmuma" iegūšanai vajadzētu stipri vairāk piemēru; viens piemērs nav sevišķi labs pierādījums, ka vārds patiešām tiek lietots jaunā nozīmē.
          • Labi, piekrītu, ka ir situācijas, kurās vārda semantiskā nozīme nav būtiska, bet, manuprāt, tas attiecas uz ļoti specifiskiem gadījumiem - tad, kad vārds ir tikai veids, kā signalizēt par savu piederību kādai grupai vai, piemēram, ērts veids, kā pateikt "es nupat iesitu ar āmuru pa pirkstu" vai "man nupat bija ļoti labs orgasms".

            Tomēr mēs sākām runāt par vārdu nozīmi teikumā, un teikumā es nudien neredzu, kāpēc jebkura vecuma cilvēkam būtu jēdzīgāk pateikt, piemēram, aptuveno "viņa ir seksīga", nevis precīzāko "viņai ir skaists augums/viņa ir uzbudinoša/viņa izrāda vēlmi ar mani kopoties/viņa ģērbjas izaicinoši/viņai ir lielas krūtis/viņa man patīk", vai aptuveno "tas bija ekstrēms piedzīvojums", nevis precīzāko "tas bija aizraujošs piedzīvojums/tas bija biedējošs piedzīvojums/tas bija bīstams piedzīvojums/tas bija nogurdinošs piedzīvojums".

            Kā tu iedomājies stipri vairāk piemēru? Uzbliezt milzīgu datubāzi ar vārdu lietojumu dažādos kontekstos un pēc tam patērēt n-tās darba dienas, lai saprastu, kādas tendences parādās? Man tas šķiet ārkārtīgi neproduktīvi; loģiskāk ir piefiksēt tendenci un to komentēt, nevis patērēt laiku baisajai statistikai. Varētu padomāt, ka kādam delfi komentētājam gabals nokrīt, ja viņš ir viens no retajiem cilvēkiem, kas lieto vārdu nevietā.
            Piemēram, Strunka un Vaita slavenajā grāmatiņā arī nav minēta nekāda baisā statistika, ka ļaudis sajauc "aggravate" ar "irritate", bet atgādinājums nevienam tak nesāp.
            • "es nudien neredzu, kāpēc jebkura vecuma cilvēkam būtu jēdzīgāk pateikt, [...] aptuveno [...], nevis precīzāko"

              Lai precīzi saprastu un raksturotu savus iespaidus, vajag daudz laika. Blogā ir laiks padomāt, piemeklēt vārdus, dzīvā sarunā nav. Manuprāt ir jēdzīgāk sarunā izbliezt kaut ko aptuvenu, nekā 2 minūtes pauzēt pirms atbildēt uz jautājumu.
              • Sarunā ir intonācija. Rakstos nav. Bet jebkurā gadījumā tas pamato, kāpēc ir vieglāk (un slinki izpildīties vienmēr ir vieglāk), bet ne kāpēc labāk no valodas, ne no paša slinkuma viedokļa.
                • Es īstu nevaru iztēloties, ko nozīmē "labāk no valodas viedokļa". Nu, tas ir tāpāt, kā mēģināt noskaidrot, kurš ir labākais āmurs - to nav iespējams izdarīt, kamēr nav skaidrs, ko ar to āmuri grib dauzīt. T.i., valoda ir līdzeklis, ne mērķis - lai noskaidrotu, kāda valoda ir laba, jāzina, kādiem mērķiem valodu grib izmantot.
                  • nu labi, kādiem mērķiem tad valodu var izmantot? (Ja jau reiz tie trīs, uz kuriem es atsaucos augstāk, nav gana labi)
                    • Tie tevis minētie mērķi ir gana labi, bet šaubos, vai kāds cilvēks visus savus mērķus vērtē kā vienlīdz svarīgus un pietiekami vērtīgus, lai ieguldītu laiku un pūles, lai izteiktos maksimāli precīzi - nu, zvirbuļus šauj ar kaķeni, ne lielgabalu. Pati taču zini, ka vienā blogā tu raksti ātri un neprecīzi, bet otrā noslīpē domu kārtīgi.
                      • Taisnība.
                        Jo valoda ir arī pašizpausmes līdzeklis, kad arī neprecīzi/valodiski nekorekti teksti ir okei, ja ir radīts vajadzīgais efekts (pat ja efektu dabū ierobežota cilvēku grupa).
Powered by Sviesta Ciba