nečīkst - ieeļļots
tātad - kas ar mani šodien ir noticis..?
rīts - diplomdarba aizstāvēšana ar recenzenti, milzīga baile, jo mežonīgi ātri ir jāsataisa mājās aizmirstā prezentācija un kompis, protams, nevelk. beigās recenzente bišķi uzteica ideju kopumā un ka labi, ka neķimerējos ar sīkumiem, līnijas gan planšetēs vajadzētu platākas, bet tās jau pupu mizas, viens, divi un gatavs. liekas, ka man pat sāk iepatikties savs diplo.
diena - aiznekodarīt pieteicos 3. kursam palīgā lielos zaķus krāsot (Lieldienu dekorācijas Valmierai, man domāt).. kur teātra tuvums nebija gluži mazsvarīgs. domas par līdznākušo skolotāju maķenīt iegrozījās labākā gultnē. jauks cilvēks tomēr. tur aiz tās sarkano ķieģeļu ēkas, kur caurvējš un aukstums tik mīt, atrodas jauki skolotāji, kas zin, kā skolniekus lieliski sasildīt. (liekas, ka legāli)
vakars - autoskola. pirmā nodarbība. pati par sevi brīnos, jo varēju tik ilgi bez pārtraukuma klausīties (un uztvert) + vēl pierakstīt to, ko gudrais autoonka stāsta. a viņš foršs - stāsta visādus ceļastāstus. vēl viņš saka "triceklis" (kas parastajiem mirstīgajiem tricikls).
lūk viens no stāstiem: eksāmens. pie kādreizējās Esses mīlzīga peļķe, kurai īsti apkārt braukt nevar. a tur stāv meitene, baltā kostīmiņā, pagriezusi muguru. gaida kādu. autoonka piebaksta čalim: "ei, uzmanīgi, neapšķied meiteni!" ko šis..? no uztraukuma vai kā - sākumā švuncīgi uztaurē un tad normālā ātrumā iznesas cauri peļķei. tad gan autoonka teica, lai ejot vismaz atvainoties. toreiz bijusi gatava kauču pa ģīmi kraut, bet nu abi jau kādus sešus gadus kā precējušies.... tas bija stāsts par gājēju/braucēju tiesībām un pienākumiem.
vēls vakars - izšausim ar Rududū loku ar ričukiem - tas šodien skriešanas vietā. ārā tumšs. bet būs jauki. Rududū ir jauks. var smieties par smiešanos. :)