Ha-ha, enter! Un kur palika "ja nav uz visu mūžu, tad nav vērts"? :D

Ja nopietni - pirmkārt, laulības tiek slēgtas debesīs, a tas, kas uz zemes, tā ir tikai atruna cilvēku/valsts/baznīcas priekšā. Tādēļ laulībai kā institūcijai, kas ir pirmām kārtām demonstratīva, ir viss pamats tikt apstiprinātai juridiski (kā tas arī notiek), būt definētam kā īpašam civilstāvoklim (kā arī tas notiek), plus vēl sakārtotam finansiāli. Ja finansiālo/materiālo pusi nefiksē laulību līgumā, tad to laulāto vietā izdara likums.
Ja cilvēks ir tāds ideālists, ka viņam neko nevajag likumā vai līgumā formulētu, tad vajag precēties baznīcā un nepieteikties zagsā (ja baznīca maz tādu ideju akceptēs!) vai uztaisīt pavisam alternatīvās kāzas a la lesbietes pie Brīvības pieminekļa. Citādi šitā muldēšana "es ticu laulības svētumam un visam labajam, tāpēc piesiešu tevi tikai ar likumu, nevis ar līgumu" ir galīgi garām.