man nāk smiekli, kad cilvēki saka, man nav laika! man labpatiktos, ja tā vietā godīgi pateiktu- es negribu to darīt!:)

bet vispār šodien kaut kā miegaina diena- varētu ieintegrēties ar galvu klaviatūrā...

nu labi, jāiziet ārā, pastaigāt.

varbūt miega pele nobīsies un aizbēgs..

hmm...zini, godīgi sakot, vakar atkal nedaudz sajutos vientuļi... tā braukšana tramvajā man uzdzen tādas saldserigas skumjas (te es domāju tramvaju vakaros, akd brauc āri tiltam un redz debesis krāsojamies sarkanas)

es gribu ātrāk prom... no tejienes... prom.
klīst pa veikaliem, smieties ar draudzenēm, iedzert vīnu kaut kur unter den linden un nedomāt par Viņu ...