vakardien es tā sapēros, ka
1) atstāju karti bankomātā;
2) nolēju klaviatūru ar tēju un sevi pie reizes ar.

bet šodiena jau rādās vieglāka un vienkāršāka.
sāku pārvaret neko-negribu-darīt sindromu. un šaku kaut ko darīt. termiņi spiež tomēr.

un jā- pēc ilgiem laikiem lieldienas atkal sagaidīšu kopā ar ģimeni tepat- Rīgā.

redzēs ko kundziņš būs izdomājis ar brīvdienām, būtu siltāks varētu aizdoties kādā pastaigā. baigi gribās staigāt.