Hm. Normāli, nebija pat vēl 13.00, kad es jau biju izbesīta. Ak dies (saķeru galvu), kaā mani besī cilvēku stulbums un nekaunība, pat nezinu, kura no šīm iezīmēm vairāk.

Nu labi, bet toties pēc tam aizgāju pusdienās un izdzēru 1,5 pudeles aisbīra ar laimu... mmmmmmm
Aisbīrs vispār garšo pēc vasaras. Pēc izbraukuma ar teltīm , pēc saulrietu skatīšanās kopā ar draugiem un pēc nekā nedraīšanas.
Gards.

Izskatās, ka kundziņš brīvdienās darbosies ar kolēģiem un saviem kaukādiem draugiem, tāpēc es ... es piekopšu māju un došos pie savas ilgi neredzētās mīļās draudzenes- uzgrillēt dārzeņus, pasēdēt saulītē, padzert jau augstākminēto aisbīriņu un nedarīt neko.

Bet darbs... darbs jau nav zaķis. nu gan jau – nākamnedēļ pastrādāšu. Promise!

Vispār, man šķiet, ka šis ir viens no pavasariem, kuri man patīk. Kuru es izbaudu. Šī bija pavasara lielā iespēja man iepatikties, un tas to ir izdarījis. Man patīk! Tiešām!