Garastāvoklis:	calm
Mūzika:	swh

kas tad nu ir noticis?

1kārt, ir tā, ka man patīk vairāk lasīt nekā ŗakstīt kauko. it kā jau brīžam baigi gribas ierkastīt, bet, akd atveru šito tukšo lapu..... čušsssss:) tā nu viš i- tā varēšana bieži vien liekas sākumā lielāka nekā tu spēj..

nu tas tā-
biju parīzē, ja nu kādam interesē. laikam jau biedzot jānofiksē, kā tad man tur īsti gājā. nezinu, visi saka- ai ko tu, Tev bija jābaruc pavasarī- sūds- es neticu, ka pavasaris manā parīzes izjūtā būtu kauko mainījis, bez tam- laiks jau bija tāds kā pavasarī- silts un foršs. nu galīgi neuzrunāja mani tā pilsēta. nu galīgi. es atbraucu tik pārgurusi- tik ļoti pārgurusi no parīzes... vai varbūt no savām ilgām pēc mājām.. varbūt tāpēc napavilkos, jo domas visu laiku bija te. un pie Viņa. :) tipiska sieviete- manas mājas ir tur, kur ir Viņš:) nē, nē, vēl nav tik traki...:) (es tikai skatījos uzticamo dārznieku un tur viņš tā teica... manas mājas ir pie viņa. un tas skanēja tik skaisti, tik.. uzticami. tik- es-arī-tā-gribu) :))
man patika monmatra- nu jā tā bija vieta parīzē, kur es paliktu vēl kādu brīdi. tur bija tik, nu tik forši romantiski. māju jumti pie kājām, visa parīz pie kājām, mazi krodziņi, liekas, ka vēja pūsma aizpūtusi tevi tālu prom no 21.gadsimta.. citos.. un galvā skan dziesmas no Mūlenrūžas... tjā- tas bija skaisti- tās stundas tur augšā aizgrāba manu sirdi..:) tiešām

darbs ir čupām. kaukādi dokumentu standarti man tagad jāuzlabo- un ja vispār kāds spētu iedomāties, kā man tas riebjas|!!!!! aaa... nāka'majās gada'pārrunas teikšu, lai pat neiedomājās, ka es to darīšu forever. nekad. man vajag cilvēkus, man vajag manus projektu vadītājus, man vajag smieklus ar viņiem, un kašķus, un klientus, kas neko nejēdz vai arī izliekas pārāk gudri.. man vajag kustību un tusiņu.:) arī strādājot.

viņš. nu viņš joprojām mani tur drošā attālumā, vai varbūt es viņu? varbūt..
bet es tā domāju, ka labi vien ir- visas attiecības sāk bojāties laikam tad, kad sāk palikt viens otram pārāk daudz, ne? bet mums kaukā sanāk balansēt uz tās robēžas it kā jā, viss jau sen notiek, it kā viss tikko būtu sācies.
jocīgi- tūlīt būs gads kopš man toreiz tajā jautrajā vakarā kāds no augšas ar bomi pa galvu iedeva un es sapratu- tas ir Viņš!!!! nu es nesaku un neapgalvoju, ka tas ir ze one (vai maz tāds ir?) bet tas ir pēdējo gadu laikā lab''akais, kas ar mani noticis.
un tā mēs ņemamies- tagad es zinu, ka visas nedēlas dienas var būt manas. un vakari un naktis.
mēs it kā taustāmies, it kā mēģinam saprast, kas, kā, kāpēc...
brīžiem liekas, ka viņš ir devis man spārnus.
es esmu mainījusies. nu nedaudz- manī ir vairāk prieka.
brīžiem liekas, ka kopš ilgiem laikiem ir parādījies kāds, kurš ir tieši tas, kas man vajadzīgs. un liekas (nē, esmu pārliecināta) ir izbeidzies mans ilgais cerību posms un domas - "a ja nu" par manu it kā lielo mīlu, esmu tikusi tai pāri!!!!

es nezinu- es nezinu, cik ilgi tas būs un kā tas beigsies, jo ir skaidrs, ka reiz jau tas beigsies (jo beidzas takš viss), es netieku gudra, kas notiek...
es mēģinu nedomāt un neanalizēt, bet ņemt visu tā, kā ir tieši ''seit un tagad.
es zinu tikai to, ka viņš ir nāvīgi foršs, ka viņš manu dzīvi vismaz uz šo brīdi padarījis laimīgu. ļoti.:)
un par to paldies.

nu tā- pierādījās tas, kam bija jāpierādās- pēc mana rakstītā spriežot- svarīgakais, kas cilvēkiem ir , ir attiecības (to būvēšana, izbeigšana) ar citiem cilvēkiem.

un taisnība jau tajā dziesmā blower daughter vien i- i can't take my eyes of you till i find somebody new ...

vot tā.

un ziniet par ko man ir tāds cibiskais prieks, ka divas man personigi nepazīstamas dāmas šeit iekš cibas, ar kurām es cibiski laimīgā kārtā esmu cibiskos draugos, ir kļuvušas gandrīz vienlaicīgi par mammām!

Vēlreiz apsveicu un sveicu Jūs, dāmas!

padevīgā cieņā šodien strādīgā konstance