vienmēr paticis domāt, ka māksla ir stāsts kontekstā. irddaži mainīgie lielumi un jauki, ka tie seko laikam, bet ir daži, kas nemainās :)

ir māksla un mūzika, kas ir viņpus gaumes un laika, bet ir tādi darbi, kas kā teatrāls akts ir cieši saistīti ar laiku un vēlāk vērtējami tikai kā vēsturiski fenomeni.
piemēram - viens somijas muzejs jau 67 gadus savos krājumos tur (ar pamatīgām izmaksām, jo visam ir jābūt pareizi) 8 ogļu maisus, kas kā postmoderns mākslas darbs simbolizēja ogļraču streiku 1960. gadā. tajā gadā tas bija ļoti trāpīgi un saviļņojoši, bet tagad tie ir nevajadzīgi krāmi.

(Reply to this) (Thread)

Šādas lietas jau šķiet pašas par sevi piesaistītas laikam un tas ir citādāk, bet nepatīk, ka bieži vien to "aktualitāti" mēģina piesiet visam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas gan, ir laikmetīgās keramikas centrs, laikmetīgās mākslas, laikmetīgās sinhronās peldēšanas utt

(Reply to this) (Parent)

Piekrītu, bet pati grēkoju, un pēc tam ir garīgas paģiras, kuras jālāpa ar kaut ko labāku (piem., "Big splash" bija nekavējoties jālāpa ar "The swimming pool", un tā notiek bieži)

(Reply to this) (Thread)

Es arī "pagrēkoju", bet nav jau arī tā, ka tā sociālā aktualitāte būtu ignorējama, protams, vienkārši pārspīlēta.

Un Big Splash jau var apskatīt arī no citas puses, Tilda Svintone tomēr. :)

(Reply to this) (Parent)

Ups, par Big Splash laikam pārpratu par kuru filmu ir runa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu nepārprati, es pati neprecīzi nosaucu http://www.imdb.com/title/tt2056771/ Svintone tur ir, bet tas vispārējais jūtu un visa cita blāvums, salīdzinot ar oriģinālu... brr
bet ja oriģināls nebūtu redzēts, varbūt pat šķistu gandrīz ok, Svintones dēļ :)

(Reply to this) (Parent)

Protams. Imo pārlaicīga un deivišķa māksla, piemēram Baha vai Bēthovena mūzika vai Kubrika, Tarkovska filmrade, vai Mikelandželo gleznas vairāk atspoguļo cilvēka ģēniju kā tādu, nevis kaut kādas laikmeta aprises. Tās runā par mūžīgo. Bet pat māksla, kas ir kontekstuāla var izturēt 'test of time', ja tās forma ir ģeniāla. Man personīgi alkšana pēc jaunā vairāk saistās ar "ko vēl cilvēks izdomās". Pamatā runājot par mūziku. Esmu negants melomāns un gandrīz visu laiku tiek klausīts kaut as jauns. Tiesa daudz, kas jauns personīgi man tiek atklāts uzrokot kārtējo obskūro izrakteni no vecākiem laikiem. Īpaši ar rokmūziku tā bijis.