A thin grey line between black and white

Katru rītu apņemos neko vairs nepirkt lielveikalos, bet ap astoņiem vakarā ir tāds nogurums pēc darbiem, ka, šķiet, citas alternatīvas ap šo laiku nemaz nav un apātiski pa taisno iedreifēju tuvējā supermārketā, kur daudz sagurušu un nomocītu seju. Varbūt man vajadzētu iepazīties ar kaut kādiem lauksaimniekiem un pirkt pa tiešo no viņiem, vnk jārīkojas aktīvāk. Kaut gan dažos mazajos veikaliņos ir laba noskaņa.

Laikam zinu, kāpēc ārā jūtos labāk nekā telpās. Jo no ārpuses skats nav tik ierobežots, spēju visu daudzmaz aptvert kopumā. Taču, kad esmu iekšā istabā, tad mana telpa ir tikai ierobežota kastīte, kur rosos savā nodabā. No otras puses, iekšā ir labi, jo ārpasaule nespēj novērst uzmanību.