A thin grey line between black and white

Pirmdienās tuvākajos apkārtnes kafūžos un saldumu namiņos nav vairs iespējams nopirkt to, ko gribas, jo avente un tumsa. Pat kanēļa standziņu plauktā vairs nebija. Turklāt Pastnieks zvana divreiz laikam vispār aizvēries uz pirmdienām. Atkal pārdomas par dažādu darbu rezultātu gaistošo dabu, vērjot konditorus darbībā. Droši vien viņi ieņirdz par visām rijīgajām mutēm un svētkiem.

Ja vēl kādreiz man būs jāpērk saldumi kopējam labumam, noalgošu cilvēku, kam ir pietiekami daudz laika un iepirkšanās rada prieku, jo sava haotisma dēļ es nespēju izrauties no kreisā krasta apļa.

Vismaz noķēru sauli un atradu kafejnīcu, kur skan Dženisa Džoplina, nevis džinglbelli.

Katru rītu apņemos neko vairs nepirkt lielveikalos, bet ap astoņiem vakarā ir tāds nogurums pēc darbiem, ka, šķiet, citas alternatīvas ap šo laiku nemaz nav un apātiski pa taisno iedreifēju tuvējā supermārketā, kur daudz sagurušu un nomocītu seju. Varbūt man vajadzētu iepazīties ar kaut kādiem lauksaimniekiem un pirkt pa tiešo no viņiem, vnk jārīkojas aktīvāk. Kaut gan dažos mazajos veikaliņos ir laba noskaņa.