A thin grey line between black and white

Šodien gribas zīmēt kokus!!!

Tā. Paēdu vakariņas. Tagad zīmēšu krāsainas Miera ielas mājas. Ja kaut kas noies greizi, palīdzēs šodien sabildētais. Bet naktī turpināšu pildīt mājasdarbus, lai var rādīties skolā.

Šodien radās iedvesma zīmēt. Redzu krāsas, kā tās aizplūst. Mājas pagalmā ņaudēja kaķi, bet nevarēju atrast un samīļot Uz brīdi mana istaba ir maza un klusa paradīze. Liekas, ka drīz tajā jānotiek kam lielam. Vēlos nopietni saturīgi pastāstīt par lielām un nopietnām lietām. Parādīt, ka tam visam ir jēga, uzburt labāku pasauli, radīt prieku. Atkal mīlu klusus vakarus. Reizēm ir tik grūti samierināties ar visu parasto.


tās bildes ir no šitās filmas. http://www.divxturka.net/divx-download/180639-postava-k-podpirani-joseph-kilian-1963-a.html

Neļaujiet sevi pieradināt pie vienkāršības un pohujisma!!!!

Vakar skolā mani nosauca par taurenīti un saulīti, jo es biju uzvilkusi ļoti košas drēbes. Vēl es izdomāju sava zīmējuma tēmu - pirkstiņkoki spēlē radiotorklavieres. Un iilgstoši skatoties uz ūdeni iespējams izdomāt rakstu savai jaunajai somai. Tikai žēl, ka mani riteni savākusi mamma. Nevaru piedalīties kritiskajā masā.

Nekad vairs nesapīšos ar vīriešiem, kas nelasa grāmatas. Vismaz ilgtermiņā ne.

es nu dodos ceļā.

Jā, viss ir tik neizprotams. Esmu vienīgais cilvēks datorklasē, skatos pa logu uz apsnigušajiem kokiem un manī ieplūst kaut kas labs. Uzreiz iedomājos par zilo okeānu un ka tas pat ir redzams no kosmosa. Apaļa lode melnā tumsā un mēs visi tur iekšā. Kaut kas degošs lielā tālumā, kam riņķojam apkārt ir tās gaisma un dzīvības pamats. Bet reizē arī iznīcība. Gaisma – man vēl neizprotams jēdziens, bet vienmēr fascinējošs. Vēlos izkļūst no sava cilvēciskā stulbuma un egoisma.

šodien es iesāku rakstīt pasaku par briļļainīti, pumpainīti un lokainīti.
Bet rīt es rakstīšu par konduktori vilcienā Rīga-Liepāja.


( mežs )

Un tā ir..ir..kaut kādas bērnu spēles. Bija ideja par krāsainu sienu, kas sadalīta daļās. Katra daļa citā krāsā, katra krāsa atsevišķam cilvēkam, kas tur stāv. Bet neviens no manas ģimenes nav tik jucis, lai piedalītos šajā projektā. Man visi jūs visi četri (mamma, tētis, brālis, māsa) daudz palīdzētu.

idejas, idejas, idejas! neaizmirst viņas!! neaizmirst dejot piektdienā!!!

Es braucu uz Tronheimu. Ar vilcienu, lai gan no šejienes tā nemaz nevarētu. Nē, varētu gan, ja būtu tāds dzelzceļš. Vispirms uz Krieviju, tad Somiju, Ziedriju, Norvēģiju. He! Bet no rītiem ceļoties uz krūtīm uzrakstu ko labāku par lietuvēna zvaigzni. Spēles prieks ir atgriezies. Yessss...sssssss.....Es sakrāšu naudu. Aizbraukšu uz Tronheimu. Fotografēšu. Vairs nav šaubu. JŪTU VISU. Tik ilgi? Tas brīnums. Brīnums.

Viss. Tā vairs nevar. Visas brīvdienas nodzīvot datorspēlē. es izdomāju. vakarā iešu uz filmu kopā ar dombravu:) Bet rīt brauukšu fotografēt pie vecmāmiņas!

Pelēkās dienas pavasarī man ir visvismīļākās.

kad atnāks pavasaris, sastādīsim kociņus!!!

Nāk miegs. Drusku paniekojos ar zīmuli, taču nekas nesanāk. Idejas nerealizējas zīmējumā. Viss apstājas, jo nav roka nedēļu vingrināta. Jāsāk viss no sākuma. Jāiemācās zīmēt „pareizi”. Tad varēs ķerties klāt pie sevis izpausmes. Ir visa kā tik daudz! Sākumā skatījos uz lampu. Tad uz aizkariem, paklāju... uz daudz ko. Un visu iztēlojos tik krāsainu. Tagad iedomājos melnu vai sarkanu papīru un tur – kukaiņus..nē, ko citu. Uz dzeltena papīra atkal ko citu. Kad būs nauda, tad futbola plakātus nopirkšu. Vēl kādu dizaina vai arhitektūras derētu..Bet nodarboties ar tīrām krāsām man nav pacietības. Gribas kaut ko sajaukt, izraibināt. Pietrūkst zilpelēkās krāsas. Jānopērk akavareļa krāsas. Krāsainos papīrīšus pati neuztaisīšu. Atliek pirkt vai atrast žurnālos. Atradu to mīksto papīru. Un vēl visādus..Kaut rīt man būtu spēks piecelties un tik daudz enerģijas kā tagad. Reizēm man ausīs skan vārdi – Tu esi Dieva griba. Mēs viedojamies visas dzīves laikā, nedrīkst uz vietas stāvēt. Nav tikai kulšanās un malšanās pa dzīvi. Ir daudz labu un skaistu lietu arī. Nav tā kultūras vēsturē ir tikai miers un skaistums. Dadaisti taču uztaisīja baigo revolūciju un piesmēja visu estētisko, futūristu izdarības un manifesti, impresionisti šokēja publiku, fovistu mežonīgās krāsas...
Vēl man tak ir tējas papīriņi, dažādas ikdienišķas lietas, vilciena biļetes.
Zasulaukā bija rudenīgi. Krita lapas. Vienā balkonā žavējās krāsainas drēbes. Jāaizbrauc kaut kad uz Imantu. Varētu uzzīmēt visādas pasaku mājas. Sūnu mājas. Šeit daudzām mājām jumti apsūnojuši. Čiekuru māja, gliemežvāku māja, pīlādžu māja. Tie tagad sarkani kļuvuši, bet kokiem nav lapu. Spilvenu māja, krāsainu akmeņu māja. Un kāpēc tādās mājās nevarētu dzīvot cilvēki? Nevis tādās parastās un aukstās. Centra vecās mājas liekas pilnīgi citādas.