ir tās dziļākās lietas, piem, emocijas sapnī mēdz būt daudz, daudz stiprākas kā nomodā, tas liek domāt, ka ikdienā tu atrodies uz plāna ledus virsmas, bet apakšā ir bezdibenis, kurā tu agrāk vai vēlāk iegāzīsies, tur ir tā lielā daļa, kas ir mūsos.
Viņas sapnī liekas spilgtākas aiz tā paša iemesla kāpēc pilnīgā tumsā kabatas lukturītis var apžilbināt bet gaišā dienā viņa gaisma vispār nav redzama vai kāpēc pilnīgā klusumā var labi dzirdēt kā pele grauž bet dienā nē. Nav fona, nav inputa, smadzeņu iekšējā darba telpā notiek daudz mazāk procesu.
tas ir interesants skatpunkts, i like. tāpēc laikam citreiz ir tā sajūta, kad grimsti miegā un sākas iekšējie murgologi, ka tu es palicis tikai viens ar sevi pašu savā spoguļu valstībā.
Nu jā tāda jau apmēram ir miega funkcija - sakārtot kārtējo ieejas datu porciju, visticamāk šie jocīgie iekšējie .... ok murgologi ir vislabākais apzīmējums - ir vēl neizslēgušās apziņas fiksēti paškārtošanās procesa efekti.
Šaubas par sevi reti kad ļauj uzrakstīt muļķības. Tāpēc tavs komentārs noteikti nav muļķība, jo man liekas nav vienas pareizās atbildes uz šo jautājumu, taču fiziskajā realitātē ļoti prātīgi. Noguruma dēļ neizvērsu šo ierakstu, bet varbūt labi, ka palika tikai būtiskákā daļa no teksta bez jebkāda papildinājuma.
Pavasarī izlasīju diezgan vieglā valodā uzrakstītu grāmatu Music of life (autors Denis Noble), jo man patika šī mūzikas metafora bioloģijā. Viņš saka pašu, ko tu, ka gēni ir kā datubāze, iespaidīgas ērģeles ar 30 000 stabulèm. Taču spēlē viss organisms. Viņš nenoliedz gēnu nozīmi, bet pēc izlasīšanas šķita, ka svarīgāk redzēt visu kopumu, nav tāda "centrālā gēna", kas visu vada. Ar šo gribēju teikt, ka galīgi nav muļķīgi apgalvot par glabāšanos gēnos. Tā ka varbūt tas ir noslēpums, kāpēc dzīves laikā ieslēdzas un izslēdzas kādi gēni (autors droši vien piekasītos vārdam noslēpums, turklāt medicīnā jau šo dara, lai ārstētu slimības).
(no subject)
from:
ctulhu
date: Jul. 19th, 2026 - 01:12 am
Link
Reply
(no subject)
from:
black_robin
date: Jul. 19th, 2026 - 01:13 am
Link
Reply | Thread
(no subject)
from:
ctulhu
date: Jul. 19th, 2026 - 01:14 am
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
black_robin
date: Jul. 19th, 2026 - 01:18 am
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
ctulhu
date: Jul. 19th, 2026 - 01:21 am
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
black_robin
date: Jul. 19th, 2026 - 01:24 am
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
ctulhu
date: Jul. 19th, 2026 - 01:29 am
Link
Reply | Parent
(no subject)
from:
kochka
date: Jul. 19th, 2026 - 08:32 am
Link
Pavasarī izlasīju diezgan vieglā valodā uzrakstītu grāmatu Music of life (autors Denis Noble), jo man patika šī mūzikas metafora bioloģijā. Viņš saka pašu, ko tu, ka gēni ir kā datubāze, iespaidīgas ērģeles ar 30 000 stabulèm. Taču spēlē viss organisms. Viņš nenoliedz gēnu nozīmi, bet pēc izlasīšanas šķita, ka svarīgāk redzēt visu kopumu, nav tāda "centrālā gēna", kas visu vada. Ar šo gribēju teikt, ka galīgi nav muļķīgi apgalvot par glabāšanos gēnos.
Tā ka varbūt tas ir noslēpums, kāpēc dzīves laikā ieslēdzas un izslēdzas kādi gēni (autors droši vien piekasītos vārdam noslēpums, turklāt medicīnā jau šo dara, lai ārstētu slimības).
Reply | Parent