Es ļoti, ļoti, ļoti gribu kļūt par labu psihoterapeitu. Vēl tāls ceļš ejams. Vēl savi sūdi vācami. Bet vispār sajūta, ka pāri pusei esmu. Es ļoti, ļoti, ļoti gribu kļūt par labu psihoterapeitu.

Viena, no lietām, ko es gribētu izveikt, sataisīt pieejamas cenas kursu "Terapija ir dārga, bet ko es pats varu darīt mājās?", jo ļoti redzu tam nepieciešamību. Būtu škrobīgi, ja kāds šo ideju nozagtu, bet labāk lai tā, nekā nekā! Jau tagad man ir daudz ieteikumu, bet nez cik tas būtu jēdzīgi tagad. Jo viens ir tas, ka nevajag lekt augstāk par savu pakaļu un spējām. Bet varbūt kaut kur ir jāapvieno tās idejas, jo cik tad es ilgi kautrēšos, ja visādi randomi māca kā dzīvot, jo viņiem ir paveicies, bet bieži vien ar kritisko domāšanu ne pārāk. Nu jā, es negribu būt tas, kurš izplata tuftu tikai tāpēc, ka pārliecība ir un kaut kāda personīgā pieredze arī, bet tādas Īstas pieredzes un sajēgas ne.