Ja nezinātu, ka makšķernieki ir mizantropiski vienpatņi, ieteiktu ar mamuts un vikings komunicēt - abi lieli makšķernieki/forelētāji utt. Bet tas laikam lieki, jo jebkurš svešs pīckas kāts upes līkumā maksšķerniekam ir kā bullim sarkana lupata. :)

Bet cits jautājums. Par vēsturi (kā zinām, tie sasodītie vēsturnieki ne vella nejēdz nmo ķīmijas, bet vi izteikties grib). Literatūrā par mūsu hercogisti piemin gan salpetra vārītavas, gan kālija vārītavas. Savukārt man kā loham parastajam nepielec, kas tā par kālija vārītavu (tb bija aizdomas, ka tā tā pati salpetra vārūītava vien ir, kur kāliju kā attīra savām vajadzībām ražošanas s ākumprocesā. Bet tagad lasu viena muzejnieka manuskriptu, kurā šis strikti nodala, ka tās divas dažādas anštaltes. Vai nav domu, kas ar to kālija vārīšanu mistisko varētu būt?

Visi šitie te - http://www.kimijas-sk.lv/index.php/kimijas-vesture/kimijas-attistiba-latvija/96-1-3-kimija-kurzemes-hercogiste - neko konkrē†u nesaka.

(Reply to this) (Thread)

Ir divas versijas. Pirmā - par kālija vārītavu varētu būt dēvēta potaša vārītava. Vārda "kālijs" saknes meklējamas arābu valodā, tas cēlies no "al qalīy" (dedzināti pelni), tā kā tā sākotnējā nozīme būtībā ir tāda pati, kā terminam "pot ash". Arābu termins ieviests latīņu valodā kā alkali, savukārt potaša nosaukums figurē ģermāņu valodu grupā. Līdz ar to, mans pieņēmums ir, ka atkarībā no tā, kura valoda kāda rakstiska avota autoram bijusi tuvāka, attiecīgā manufaktūra dēvēta vienā vai otrā vārdā.

Otra versija - varbūt ar šo terminu domāta kālija sārma ražotne. Kālija sārms (kālija hidroksīds, KOH) ir ievērojami spēcīgāka bāze par potašu, līdz ar to, piemērotāka dažiem pielietojumiem, it īpaši ziepju vārīšanai. Lai iegūtu kālija sārmu, potaša ūdens šķīdumam pievienoja dzēstos kaļķus (kalcija hidroksīdu, Ca(OH)2), rezultātā notika apmaiņas reakcija, mazšķīstošais kalcija karbonāts nogulsnējās, savukārt kālija sārms palika šķīdumā - to nolēja no nogulsnēm un vārot ietvaicēja. Tā kā iepriekšminētais latīņu vārds alkali tajā laikā bija lietojams jebkuras sārmainas vielas apzīmēšanai (cilvēki vēl nebija apjautuši, ka eksistē dažādi elementi, konkrēti, nātrijs un kālijs, kuru karbonāti vai hidroksīdi ir bāziski un ūdenī šķīstoši, tāpēc tie tika "mesti vienā maisā", jo to ķīmiskās īpašības ir stipri līdzīgas, vismaz tā laika praktisko pielietojumu ziņā), nosaukums "kālija vārītava" liekas itin piemērots arī šādai iestādei.

Citus variantus iedomāties nevaru, un šaubos, ka tādi pastāv, jo bez potaša, salpetra un sārma citiem kālija savienojumiem nebija tādu praktisku pielietojumu, lai tie tiktu īpaši ražoti kā ķīmiskās rūpniecības izejvielas.

(Reply to this) (Parent)

Tātad, lieta tāda:
Caurskatīju savu dažādos veidos iegūto grāmatu krājumu, un konstatēju, ka starp citām nonākusi man visai nederīga, bet (kā esmu nopratis) literatūras un vēstures entuziastu interesējoša manta.
Konkrēti:
Latviešu periodika
1768-1919
bibliogrāfija
Izdevniecība "Zinātne", Rīga, 1966.

Vai interesē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesē gan!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad būs jāsaskrienas kaut kad. Man visderīgākais laiks ir darbdienu vakari (pēc 18.30 aptuveni), un visderīgākā vieta - Avotu ielas apkaime, lai gan vajadzības gadījumā varu atrasties arī kur citur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sarunāts. Es pats pa Kurzemes mežiem dzīvojos līdz 20ajiem datumiem. Kad ieradīšos pilsētā, došu ziņu un sarunāsim, kurā krodziņš saskrieties.

(Reply to this) (Parent)