|
Jun. 5th, 2014|08:54 pm |
Ir divas versijas. Pirmā - par kālija vārītavu varētu būt dēvēta potaša vārītava. Vārda "kālijs" saknes meklējamas arābu valodā, tas cēlies no "al qalīy" (dedzināti pelni), tā kā tā sākotnējā nozīme būtībā ir tāda pati, kā terminam "pot ash". Arābu termins ieviests latīņu valodā kā alkali, savukārt potaša nosaukums figurē ģermāņu valodu grupā. Līdz ar to, mans pieņēmums ir, ka atkarībā no tā, kura valoda kāda rakstiska avota autoram bijusi tuvāka, attiecīgā manufaktūra dēvēta vienā vai otrā vārdā.
Otra versija - varbūt ar šo terminu domāta kālija sārma ražotne. Kālija sārms (kālija hidroksīds, KOH) ir ievērojami spēcīgāka bāze par potašu, līdz ar to, piemērotāka dažiem pielietojumiem, it īpaši ziepju vārīšanai. Lai iegūtu kālija sārmu, potaša ūdens šķīdumam pievienoja dzēstos kaļķus (kalcija hidroksīdu, Ca(OH)2), rezultātā notika apmaiņas reakcija, mazšķīstošais kalcija karbonāts nogulsnējās, savukārt kālija sārms palika šķīdumā - to nolēja no nogulsnēm un vārot ietvaicēja. Tā kā iepriekšminētais latīņu vārds alkali tajā laikā bija lietojams jebkuras sārmainas vielas apzīmēšanai (cilvēki vēl nebija apjautuši, ka eksistē dažādi elementi, konkrēti, nātrijs un kālijs, kuru karbonāti vai hidroksīdi ir bāziski un ūdenī šķīstoši, tāpēc tie tika "mesti vienā maisā", jo to ķīmiskās īpašības ir stipri līdzīgas, vismaz tā laika praktisko pielietojumu ziņā), nosaukums "kālija vārītava" liekas itin piemērots arī šādai iestādei.
Citus variantus iedomāties nevaru, un šaubos, ka tādi pastāv, jo bez potaša, salpetra un sārma citiem kālija savienojumiem nebija tādu praktisku pielietojumu, lai tie tiktu īpaši ražoti kā ķīmiskās rūpniecības izejvielas. |
|