Tā truba vēnā, pa kuru galoniem visādus draņķus laiž iekšā, šovakar normālu gabalu izbīdījās ārā. Bija bail, ka neizkrīt, un satinu ar makgaivereni. Skats pa rubli. Redzēs, ko rīt slimnīcā māsiņas teiks.

Un brīnos par vienu bābu palātā. Viņai 49 gadi un nevar nosēdēt mierā. Tad viņai vajag televizoru, tad vārīties, tad rādīt sava kaķa bildes un līst citiem dvēselē. Bļeģ. Es gribu mieru un klusumu vienatnē baltās sienās un dzelzs gultā. Ideaļņix, kā bračka saka. Nesaprotu tādus cilvēkus kā viņa, kuri nevar, negrib un nemāk ar sevi palikt vienatnē, kuriem nepatīk klusums. Skaļie cilvēki.
Stāv pie gultas, blenž ar savām lielajām (nē, drīzāk vājprātā ieplestajām), tumši dzeltenajām acīm un leijerē vienā laidā.