Šeit ir 20 jaunākie dienasgrāmatas ieraksti ieraksti kjerpis dienasgrāmatā:

[ << 20 vecākus ]

Sunday, October 7th, 2012
19:40	skolotāju diena Mācoties daudzos kokus, fonā paklausījos un paskatījos Harija Beķera veidoto raidījumu par slēgtajām mazajām skolām. Jāsaka, ka man viņa raidījumi kā tādi patīk. Daudz cilvēcības, vienkāršuma (varētu teikt, ka tieši tas, kas manā ikdienā maz sastopams). Žēl to mazo, slēgto skolu. Mana racionālā puse saprot ekonomisko apstākļu diktēto "nauda seko skolēnam" principu. bet tik un tā. Citiem tas būtu ekskluzīvi - mazas skoliņas vecās muižu ēkās, klasē daži bērni, pieeja līdz ar to personiska (vai personīga? nekad neatceros šo). Un par kādu racionālu rīcību vispār var būt runa šajā sakarā (tas par to pašu ekonomiku). Neesmu nekad mācījies tādā skolā, bet noteikti gribētu. Labi, bet par politiku negribas svētdienā cepties. Principā.. vispār to negribas. Ā, un ja kas, tad pie šo veco skolu ēkām parasti ir skaisti apstādījumi, kuros aug veci un brīnišķīgi thuja occidentalis un dažādi Abies ģints pārstāvji. Current Music: Мумий Тролль - Малыш (Ir ko piebilst)
Saturday, September 29th, 2012
11:44	diplomātija Dienā, kad esmu uzaicinājis pie sevis savu jauno, burvīgo draudzeni, māte, it kā garām ejot, piemin manu bijušo:"Zini, a. dāvātā puķe atkal skaisti zied." Kamōn.. Un vakar vakarā vēl pērle par to, ka viņa ir krievu tautības: "Likteņa ironija. Mūsu paaudze 50 gadus cieta.. [tālāk es apklusināju runu]" Nu tak viņa, kas nekad neko nav ne teikusi, ne komentējusi. Vienmēr speciāli pat bāzusi acīs, ka viņa nekad neko neteiks un nekomentēs par manām dzīves izvēlēm. Taisni vai dusmas. Current Music: astro'n'out - esi man klāt (Ir ko piebilst)
Saturday, September 15th, 2012
22:37	norvēģi Mātes vārda dienai par godu palaku vīnu un tagad skatos Ibsena "Brands" izrādi pa ltv. Protams, nespēju to vareno autora domu uztvert šādos sestdienas apstākļos un tā. bet paralēli jau tur ir arī tipiska mūsdienu seriāla variants, kurā jaunam čalim, atvainojos, bet sapistas smadzenes savu lielo ideju vārdā, piedevām viņš vēl noceļ čiksu citam džekam. Nē, bet ja nopietnāk, tad apbrīnoju, kā Strenga (un arī pārējie aktieri) spēj visu izrādi norunāt dzejā. Un tā, ka izklausās visnotaļ organiski. Un scenogrāfija, šķiet, liktos riktīgi moderna arī mūsdienās (a tas ir 1975.gads). (1 Comment |Ir ko piebilst)
00:07	aļņi Esmu sācis nopietnāk domāt par mednieku būšanu. Precīzāk, vai to vajag vai nē. Ar nožēlu jāsaka, ka tīri ētiski apsvērumi manu prātu un sirdi neplosa. Lai gan sava daļa žēluma pret tiem lopiņiem man ir. Un domāt par šo visu ētisko/neētisko būšanu es domāju gan. Es zinu, ka kā hobijs tas priekš manis absolūti nav saistošs. Pārāk brutāli. Nepieņemami. Arī dārgi. Visi ieroči, munīcija, degviela, lai izbraukātu visur. Visu to laiku un naudu var tik daudzos brīnišķīgos veidos citur iztērēt. Nē, nē.. No otras puses, jau defaultā tiek uzskatīts, ka, izmācoties zinības šajā fakultātē, tev jābūt arī medniekam. Kas man, protams, liekas tik drausmīgi stereotipiski un arhaiski. Pret ko es vēlētos sadumpoties. Bet.. Karjeras dēļ, iespējams, būs jākļūst. tīri teorētiski. Eksāmens, apliecība. Varbūt pat medību vadītāja apliecība. Viss, esmu "jūsējais". īsts vecis. Bet tikai, lai tiktu augstāk. Tīra mānīšanās karjeras dēļ. Vai tad nedrīkst? Pamelot, ka patīk nogalināt. Un tad esi jau kaut kur augšgalā un - gatavs! Statuss "mednieks" man kā Trojas zirgs. Viss. Tādi,lūk, nākotnes plāniņi. Es zinu, kas tas absolūti nav ideālistiski. Un tas mani ļoti apbēdina. Current Music: fēlikss ķiģelis - tev ir viss ko es vēlos (1 Comment |Ir ko piebilst)
Friday, September 14th, 2012
22:12	labvakar, manu mazo draudziņ Aizdomājos, ka labprāt piestrādātu par radio dīdžeju. Nu, kaut laika ziņas palasīt. Uz tādām domām mani uzvedināja smieklīgs kompliments, ko saņēmu no kursabiedrenēm. Sēžot un gaidot lekciju, aiz gara laika sāku lasīt skaļi kaut kādas lpsr augu fizioloģijas grāmatas ievadu. Nu, tādu kārtīgi padomiski pacilājošu un aizgrābtu. Centos pēc labākajām vakara pasaciņas + "daudz laimes" apsveikumu koncerta tradīcijām + izmantoju savu basa potenciālu. Un pils labā akustika arī deva iedvesmu. Beibes teica, ka man esot jālasa fizikas lekcijas, jo tad arī meitenes nāktu tās klausīties (pat neko nesaprotot). Šis laikam ir otrs labākais kompliments pēc "Es noteikti ar tevi pārgulētu, ja būtu brīva meitene", ko esmu saņēmis. Bet, uztverot lietas reāli, nebūs te nekādas naudas pelnīšanas ar balsi tuvākajā laikā. ha. Current Music: barenaked ladies - one week (4 Comments |Ir ko piebilst)
Sunday, September 9th, 2012
11:43	rudenī man veicās Atbraucu uz Rīgu un gaidu, kad viņa izdarīs, kas nu mājās jādara un būs brīva. Tas jau ir kaut kas, ja es ar visu savu egoismu esmu gatavs jau svētdienas rītā braukt uz Rīgu un nemaz par to nebēdājos. Gribu visu dienu ar viņu. Visu nedēļu bija tik viegla sajūta (skaidrs gan, ka daļēji tāpēc, ka vēl nekas nav diži jāmācās. Esmu pārsteigts pats par sevi. Ļoti. Pēkšņi man Jelgava liekas pat tīri jauka (laikam savu daļu rada jaunie, smukie trotuāri. Jo vēl pavasarī viss bija drausmīgi, kad notika lielā rakšana tieši tajā areālā, kur ir mans ikdienas maršruts pa šo pilsētu). Jā, arī kursabiedri liekas pēkšņi ciešami (es pat drusku jūtos jau kā starp savējiem; atļaujos bārstīt daudz biežāk savus ne pārāk diplomātiskos un (ja mani nepazīst) reizēm aizskarošos jokus). Varu pat teikt, ka ir daži cilvēki, kurus varētu definēt gandrīz kā draugus. Un tīri profesionālā ziņā es priecājos par 2 priekšmetiem - dendroloģiju un sugu un biotopu aizsardzību. Tas jau ir daudz, ja semestrī divi jauni priekšmeti, kurus gribās no visas sirds mācīties (cerams, ka ne līdz pirmajiem kolokvijiem). Pat sāku domāt, ka visas koku gudrības noderēs, veidojot apstādījumus ap pašu māju. Šobrīd varu secināt, ka darbā bija labi. Ir palikušas tikai patīkamās atmiņas. Viss par fizisko piepūli lielā karstumā, dunduru un odu ielenkumā ir kaut kā pakūpējis. Un, galu galā, tas viss fiziski mani ir krietni norūdījis. Ir atmiņā laiskie rīti mašīnā, braucot uz mežu un fonā skanot bb brokastīm. Kafija Ogrē. Atslābums un patīkamais nogurums pēcpusdienā. Tiesa gan, neilgojos to atpakaļ, jo skola tomēr ir man vairāk piemērota. Un es sapratu, ka vismaz bez maģistra man nav ko darīt. Es gribu būt domātājs, ne tehnisks izdarītāks. Ja man kāds maksātu par to, ka es cenšos labi mācīties.. (tā 70ls stipendija jau nu neskaitās). Sācies totālais rudens periods arī prātā. vakar vakarā nez cik ilgi spēlējos ar klavierēm un dungoju par tēmu Coldplay - The Scientist. Tā ir mana rudens dziesma nr.1. Current Music: coldplay (Ir ko piebilst)
Thursday, August 30th, 2012
21:01	gandrīz ideāls randiņš Man ir aptuvena nojausma par to, kādu randiņu es vēlētos radīt (jā, man liekas, ka jāizmanto šis darbības vārds), ja spētu to pavilkt (jo nu studenti tomēr ir tāda apdalīta suga, grozies kā gribi..). bet man nav žēl ar savām domām dalīties. Lielos vilcienos nepieciešamie resursi: *daudz "pareizo" paziņu [padomjlaiciskā blatu būšana noteikti tikai par labu nāk] *klavieres [lūdzu, tikai ne noskaņojušās "Rīga" vai "Belarus"(bitch, please.. tas tikai liktu meitenei ar šausmām atcerēties bērnības mocības mūzikas skolā). Steinwey būs gana labs un gaumīgs.] *Džips/pikaps. Piemēram, toyota hilux, nissan navara, mitsubishi L200. Ja Tu domā, ka bmw x5 ir kruta un dūdiņu magnēts, tas atvaino, paliec vien iestidzis jau savā piemājas mauriņā. Būs nepieciešams tiešām apvidus auto tiešā šī vārda nozīmē. Vēlams salonu pirms randiņa iztīrīt, lai nemētājas visur tukšas alus pudeles un sapuvušas ābolu serdes. *Kokmateriāli. Hm.. kādus 10kvadrātmetus nelielas koka grīdas izveidei. *Vīns. Klasika paliek klasika. *kaut kāda sajēga, kam ir domāti klavieru taustiņi un kā ar to palīdzību var radīt ko mūzikai līdzīgu. *Vietējā ciema labākais šoferis ar kravas auto; vēlams skaidrā uz nepieciešamo brīdi). Komplektā arī pāris sakarīgus krāvējus vajag. *Daudz citu lietu, kas droši vien var ienākt prātā procesa realizācijas laikā. Visa darbība risinās mežā. Vēlams pirms tam vienoties ar īpašnieku (ja pats tas neesi). Neiesaku plosīties valstij piederošajos īpašumos, citādāk var nākties nopietni parunāties ar attiecīgajiem dienestiem. Un labāk ir arī tālāk no Rīgas, jo tur nav tik cilvēku piemēslots. Manuprāt, vislabāk būtu tāds ne pārāk mežonīgs priežu sils (un tieši augustā būtu jauki, kad zied virši). Ir nepieciešama kāda pļava vai klajāka vieta meža vidū. Tur tad arī atrodas randiņa epicentrs. Jau iepriekš, sačakarējot daudz nervu un iegūstot čupu sirmu matu, šajā vietā ir uztaisīta iepriekš minētā grīda klavierēm (tu ko, tiešām sūnās gribi nomest instrumentu?); ir izpļauta smuka vietiņa performances vērošanai; ir saukts vietējais krutākais traktors, lai izvilktu no dubļiem pa ceļam iestigušo kravas auto, kas saudzīgi centies nogādāt instrumentu uz attiecīgu meža nostūri; 47min 35sec gara skaidrošana situācijas glābējiem, kāda suņa pēc klavieres tiek vestas uz mežu.ā, jā, protams, jāpadomā, lai kaut kāds nebūs ceļš tur tomēr garām ietu. Brīva improvizācija gaismas instalācijām. Kad viss sagatavots, meiteni saudzīgi nogādā uz notikuma vietu. Šeit nepieciešams sarakstā minētais džips. vēlams izvēlēties lielāko bezceļu (protams, iespēju robežās, lai neiestigtu) uz notikuma vietu. Pārāk mačo stilā? Nē, nevajag to tā uzbāzīgi. Lēnām lauzieties ar auto cauri šķietamajiem brikšņiem un pāri nelīdzenajam reljefam (protams, ka iepriekš jau viss ir izpētīts un ir zināms patiesībā, kur tiek braukts). Meitenei noteikti būs neliels uztraukums (mežā, ar ne no smilšu kastes laikiem pazīstamu vīrieti, vakarā, jau gandrīz tumsā, nezināmā virzienā, wtf?), bet to noteikti iespējams slāpēt ar savu šarmu. Jā, fonā uzlieciet gaumīgu mūziku (izvēle paša ziņā. es pats šobrīd pat īsti nevarētu pateikt, ko izvēlētos. variants "re, šitajā diskā man čoms kaut ko no neta savilka" ir pārāk riskants). šis randiņa posms ir pietiekami vīrišķīgs, lai liktu meiteni justies patiesi sievišķīgai. Brauciena laikā var pastāstīt kādu interesantu faktu par apkārtredzamo dabā. Ierodoties galapunktā, jūs tur sagaida vīns, sveces, pledi(jes, draugi, gaidot attālajos krūmos neaizdzērās un visu laicīgi un operatīvi uzstellēja!). Šajā momentā ir jūtams uztraukums kā pirms csdd eksāmena. Jo vairs nav variantu - ir jāpiesēžas pie klavierēm un jāspēlē! Ko? Atkal brīva izvēle. Es liktu kaut ko uz klasiku. Bet vieglu. Vai džezu. Vai arī kādu romantisku dziesmu (ja spējat arī dziedāt). Ja meitene ir ne tikai burvīgi skaista un interesanta, bet spēj arī atšķirt kaut vai Bahu no Šopēna (vai arī zina, ka Štrauss nav putns, kas mēģina ieborēt savu galvu betona grīdā), tad viņa spēs novērtēt klasisku skaņdarbu. Ja nē, tad arī labi, jo viņai tas liksies vienkārši izsmalcināti. Neieteiktu to Yirumā dziesmu, kas bija soundtrack "Krēslai" (pārāk mainstream), vai Bēthovena "Elīzei" (to drīkstēji spēlēt mammai 3. klasē pie Ziemassvētku eglītes). Kad nu tas ir veiksmīgi garām un sievišķā būtne jūtas pārāk samulsusi, lai kaut ko teiktu, var pievienoties viņai uz vīna iemalkošanu (bet atceramies, ka vēl būs jābrauc). Ir arī iespēja pievienot gardas vakariņas. Turpmākā vakara daļa jau ietilpst sadaļā "pēc randiņa..". Nu, teiksim, daži virzieni: *vedam meiteni mājās un aizvainoti atvadoties piebilstam, ka viņa jau nu laikam nav spējīga novērtēt šitos centienus (aizcērtam durvis un aiznesamies, riteņiem spolējot un grantij pa gaisu šķīstot). *jau iepriekš no pikapa kravas kastes ir izvāktas visas benzīna kannas, trimmeri, cementa maisi, gumijnieki un kartupeļi. to vietā ievietots kā minimums dormeo matracis. Nakts tiek pavadīta šeit. *vēl tūkstošiem turpinājuma variantu. Tāda būtu aptuvenā skice. šķiet, ka rezultātam būtu jābūt gana jaukam. Pagaidām gan izvēlos tādus variantus kā pastaigāt pa kādu no Rīgas parkiem un pabarot pīles. Kā jau minēju - studentu dzīve.. P.s. Neatbalstu ārdīšanos ar auto pa mežu ikdienā bez profesionālas nepieciešamības. P.p.s. Nevaru līdz galam izštukot, kā pasargāt klavieres no gaisa mitruma to brīdi, kamēr tās atrodas mežā. (3 Comments |Ir ko piebilst)
Sunday, August 26th, 2012
23:09	meža flora Es jau sabijos, ka man ir otra personības puse, bet izrādās, ka kāda persona šeit raksta ar gandrīz tādu pašu vārdu, kā es, tikai ar vienu "e" vairāk - kjeerpis. Nez tik, kurš bija pirmais. Jāpaskatās. upd: protams, ka sanāk, ka es esmu bez maz vai nozadzis vārdu. Nu, cerams, ka neņems neviens ļaunā. Nebija tīšām domāts. (Ir ko piebilst)
Thursday, August 23rd, 2012
21:52	sajūgs Nemāku noticēt. It kā nekas slikts nenotiek. Es par teiktu, ka šovasar viss pamazām iegrozās uz labo pusi. Bet kaut kas bremzē izjust prieku. Nez, to ir izdarījuši vairāki iepriekšējie gadi, kas tik pamatīgi grāva, brucināja un demolēja laukā visus manus centienus un sapņus? No šī laika bagāžā ir pilnīga neticība saviem spēkiem (protams, labi, ka nav daudz kas trakāks, ar to sava cīņa pamazām tikusi jau izcīnīta). Ja es spētu pilnvērtīgi izbaudīt to, kas man jau ir, tad tas dotu vēl vairāk enerģijas. Savukārt, to akumulējot, būtu spēks darīt un sasniegt daudz, daudz vairāk. Bet jā, šis viens posms iztrūkst. Prieks, kas dod enerģiju. Nē, ikdienas sīkumos jau parādas un pat biežāk, kā agrāk. Bet tas ir nepieciešams drusku fundamentālākās lietās. Kaut vai.. Ja izdotos būt kopā ar lielisku meiteni, tad tur būtu ļoti liels risks, ka tas pajuktu, jo es vienkārši nenoticētu tam, ka esmu ar tik skaistu un gudru cilvēku. Un tāda garā. Ir potenciāls, bet tas kaut kā nav līdz galam "saslēdzies". It kā autiņam ar jaudīgu motoru, kam spiež gāzes pedāli. Dzinējs rēc, skaņa jau dod sajūtu par to ātrumu, ko būtu iespējams sasniegt. Bet sajūgs nav izspiests, visu laiku neitrālajā pārnesumā. Tāda sajūta par dzīvi šovakar. Current Music: lana del rey - summertime sadness (Ir ko piebilst)
Tuesday, August 21st, 2012
20:27	satraukums Kā iedomājos, tā pakrūtē kņudina. Tik, tik sen nekas tāds nav bijis. Būšu ļoti, ļoti bēdīgs, ja nekas nesanāks. Bet ja sanāks, esmu gatavs krievu valodu viņas dēļ iemācīties (un tas jau ir kaut kas). Current Music: astro'n'out - esi man klāt (Ir ko piebilst)
Saturday, August 18th, 2012
16:18	pārdaugava Ceturtdiena bija visnotaļ laba. Beidzot mēģinājumā radās daudzmaz ciešams priekšstats, kā izklausīsies rītvakara Prauliņa garadarbs krastmalā. Jābūt iespaidīgi. Man patīk, ka riktīgi daudz ir spiests uz ritmu. Un ir gan roķīgi, gan džeziski, neaizmirstot galveno - ka tautiski. Tas, ka kora sezona ir tikpat kā atsākusies, uzlādē. Priecājos arī par šajā vasarā iegūto izturību - visa diena fiziska darba, vēlāk vairākas stundas dziedāšanas, bet pēc tam nav vēl kur enerģiju likt (ok, no rītiem gan drusku citādākas domas, kamēr notiek līdz galam atmošanās process). Un vēl viena tās dienas foršuma izpausme bija pastaiga vakarā (kuras dēļ gan visu mēģinājumu biju pārāk nemierīgs, lai pilnvērtīgi ņemtu vērā Intu, Vanagu vai vispār dajebko citu; piedevām pretēji savam parastajam apzinīgumam notinos ātrāk). Bet tas ir tikai pirmais solis, kas jau ir radījis lavīnas efektu. Un nu nāksies atkal sevi mobilizēt un sākt domāt. Jo šajā gadījumā es jūtu, ka vēlos pozitīvu iznākumu, lai arī tam līdzi nāktu visādas problēmas (kas gan ir tikai galvā droši vien). Jā, es uzskatu, ka tas ir sava veida darbs tā skaisti nodibināt ciešāku kontaktu ar sev tīkamu sievišķu būtni. Current Music: mika - touches you (Ir ko piebilst)
Tuesday, August 14th, 2012
21:02	burkāni gatavi Tas tur augšā arī nav mazais bērns. Kad svētdien biju padarījis mājas skaistas, izpļaujot katru kaktiņu dārzā, mātei teicu, ka tagad pie viņas var žigli braukt ciemos draudzenes (viņa ļoti gribēja, lai vismaz kāda šovasar atbrauc), kamēr vēl viss tik smuks. Un, skat, šodien jau esot veselas divas pašas pieteikušās uz ciemošanos. Stārķi šodien bija savākušies lielā barā uz lauka. Riktīga ballīte visu dienu bija. Dzērves arī kaut kur tuvumā čivināja. Pilnīgs rudens, teikšu. Atcerējos par puslasītajām "Sniega zosīm", bet kaut kā nelasās šobrīd. Jo stacijās vairs nav jānīkst, vilcienā arī nav lustes. p.s. Jau atkal ierakstījās no vecā konta. Muļķa dators (vai muļķa es, jo neesmu licis šim aizmirst to lietotājvārdu). Current Music: aparāts - galdnieks (Ir ko piebilst)
Monday, August 13th, 2012
21:44	dubļi uz kaklasaites Laikam vienmēr būšu kaut kur pa vidu. Esmu vidē, kas nomāc. T.i., tie cilvēki, ar kuriem ikdienā esmu kopā šovasar, nerada manī tādu viegluma un iederības sajūtu. Uz šī fona šobrīd pat universitāte liekas labāka (bet tas tikai apkārtesošo cilvēku radītās vides, auras ziņā). Viss jau patiesībā ir par vienkāršas inteliģences trūkumu. Jā, par tādas vienkāršas, kas dara brīnumus: it kā ne no kā uzrodas laba aura, patīkama saziņa, viegls humors. Un tas jau arī neizslēdz nedaudz cinisma vai ironijas (kas man nav diez ko svešas). Tagad sanāk neveikli vienam mīņāties blakus vai drusku nostāk, kad pārējie stāv bariņā, smēķē&spļaudās (tas vispār ir fenomenāli, cik sinhronā kanonā (kamēr viens ievelk dūmu, cits ritmiski spļauj) un ar cik apbrīnojamu sirsnību tiek veiktas šīs darbības). Un sarunās man vienkārši nav ko īsti piebilst/iebilst, jo tajās tik ļoti visgudri tiek apspriestas pilnīgi ikdienišķas un elementāras lietas. Nu, gribās reizēm iebļauties: tak beidziet spriedelēt, ejiet un izdariet to, tas prasa pusstundas piepūli! No otras puses, es arī nejūtos līdz galam labi sabiedrībā, kurai sevi labpatiktos dēvēt par inteliģentu. Jo tā mani vienkārši nepieņem kā savējo (nav jau droši vien īsti arī iemesla to darīt; īpaši, ja bieži vien ir tādi izlēcieni no manas puses, kas tiešām neliecina par piederību tai). Redz, patiesība jau kā parasti kaut kur pa vidu. Tikai vidus tāds nenodefinēts. Un tas vien pamatīgi iedragā to procesu, kura rezultātā man būtu reiz jākļūst par pilnvērtīgu, pieaugušu cilvēku. Tad atrodu sabiedrību, kuras ar cilvēkiem saistītie elementi man liekas lieliski, bet kurā sevi realizēt nespēju. Te atkal, šķiet, ir prieks un reizēm arī gandarījums par to lauciņu, kurā esmu ielīdis un pamazām taustos, meklējot tieši to sev tuvāko; savukārt apkārtesošie cilvēki galīgi nav iedvesmas vai vienkārši ikdienišķa prieka avots. Vai maz ir iespējams šo abu lietu balanss? Pagaidām gan ir tāda spītība, ka panākšu savu. Ka var pārkāpt dažādas robežas un apvienot visu, kas liekas sirdij tuvs. Nevis pieņemt vecus spēles noteikumus, iesūnot, ļaut, lai vide tevi pašu izmaina. Un reiz strādāšu laukos, jūtoties laimīgs, uzvalkā ar džipu pārvarot meža bezceļus, fonā skanot klasiskajai mūzikai, bet vakaros varēšu nodoties kvalitatīvai literatūrai, vīnam, pilsētas/ lauku māju un mūzikas baudīšanai (tāds improvizēts piemērs gan, bet daudz ko pasaka). Jā, šādi arī būtu kaut kur pa vidu. Bet pilnīgi citādā veidā, kā šobrīd Current Music: tunng - bullets (Ir ko piebilst)
Sunday, August 12th, 2012
22:04	tēli Grēkoju svētdienā. Visa diena ar trimmeri plecos, rokas vēl tagad trīc no motora vibrācijām. Bet viss tagad tik skaists, tik skaists. žēl, ka pats to nevarēšu baudīt (tā vietā Rīgas urbānais skaistums un Salaspils neglītums + lauku skarbums darbā). Dzerot kafiju pēcpusdienā, pāršķirstīju uz palodzes mētājošos kādu nedēļu vecu "Ievas" numuru. Un rezultatīvi (izņēmuma kārtā). Jo tajā intervija ar Andri Baltaci. Un te ir tā baigā štelle. Jo viņš man riktīgi jau gadiem simpatizē. Kā cilvēks. Ok, esmu visnotaļ skeptiski noskaņots par viņa "Balto lāču" muzikālajiem centieniem pēdējā laikā (šlāgeris jau nu noteikti nav mans lauciņš, bet viņu vecajās dziesmās ir kas tāds latvisks un silts, kas piesaista un liek ātri vien atcerēties visus vārdus). Viņš kaut kā manos priekšstatos ir nostabilizējies kā tāds kārtīga latviešu veča tēls (un vārds "vecis" te tikai vislabākajā nozīmē). Viņš ir tāds vīrietis, kuram es labprāt līdzinātos pēc 20 gadiem (reāli tas, protams, ir maz ticams, jo mans raksturs, psihe un viss pārējais mani drīzāk varētu novest pie daudz depresīvākas un pasaules nepieņemtākas personības; turklāt man nav ne viņa stājas, ne patīkamā baritona tembra). Nedaudz apbēdina apkārtesošo laikabiedru rīdzinieciski snobiskā vīpsnāšana, kad esmu mēģinājis stāstīt, kāpēc tad pēkšņi man ir saistošs kaut kas tamlīdzīgs. Nu, varbūt pie šī visa vienkārši vainīgas manu senču saknes Latgalē, kas citādā ziņā sen vairs neizpaužas. Current Music: u2 - beautiful day (Ir ko piebilst)
Saturday, August 11th, 2012
20:50	hameleonu rotaļas Nesen man stāstīja, ka kāds koris ir uz sabrukšanas robežas. Kāpēc? Jo tajā esot izveidojušies pārāk daudz pārīšu. Man, to padzirdot, smiekli kā par labu joku (labi, jaātzīst, ka arī kāds slēpts pašapmierinājums, jo kādu pagātnes notikumu un sajūtu dēļ izjūtu savādu nepatiku pret šo cilvēku apvienību). Man tas liekas diezgan absurdi. Jā, pats dzīvē esmu redzējis un piedzīvojis dažādas situācijas sakarā ar lielo patikšanu/mīlu korī. bet šajos gadījumos loģiskais iznākums ir tāds, ka viens no abiem iesaistītajiem indivīdiem notinās, savukārt otrs sliktākā gadījumā dabū kādu pārmetošu vārdu no pārējiem (ja nu aizgājējam bijusi samērā neaizstājami daiļa balss). Esmu arī guvis atziņu, ka vairs nekādu attiecību veidošanu jebkādā kolektīvā (protams, nekad jau nevar zināt, kādu situāciju dzīve piespēlē). Spēju vienīgi iztēloties scenāriju, ka kora pārīši ir tik ļoti nešķirami, ka atsakās izvietoties pa balsu grupām, bet vēlas dziedāt roku rokā. Jā, tā noteikti var būt neliela problēma kora normālai funkcionēšanai. Tādā gadījumā risinājums būtu vienīgi homoseksuālu, pa balsīm saskanīgu dziedātāju apvienojums. bet laikam gan kamerkori ir drusku cita pasaule, tāpēc ar savu gadiem ilgo palielā kora pieredzi neiebraucu šajā drāmā (kas noteikti ir drāma, jo paši sevi viņi vērtē/-ja visnotaļ daudzsološi un lieliski). Tā lūk. Current Music: belinda carlisle - heaven is a place on earth (Ir ko piebilst)
Wednesday, August 8th, 2012
22:38	trolejbusi tumsā Izgāju pastaigāt pa lietu un sapratu, ka visumā nekas nav īsti tā, kā es vēlētos. Nav arī nojausma konkrēti, kā būtu jābūt. Tikai tādas vēlmju un ideju kripatas. Bet lietus silts. Un tagad šis skaistums, ko uztveru ar dzirdi, ļaus mierīgi aizmigt, tikai drusku vēl jāpadomā. http://www.youtube.com/watch?v=MJaW1IqRnz0 Current Music: ImKa (Ir ko piebilst)
Monday, August 6th, 2012
20:18	viegli Varenais ikgadējais kora pasāciens Vidzemes ārēs atkal piedzīvots un pārdzīvots. Žēl, ka tikai uz 2 dienām, bet vismaz bija tik ļoti vēlamā un gaidītā iespēja drusku socializēties. Un tā sajūta, ka pat ne tik labi pazīstamie biedri liekas kā tuvi draugi. Ikdienas rutīnā tas pazūd, bet tās dažas dienas katru vasaru tas strādā. Pirms trijiem gadiem katru nakti tur nošķīros no visas dzīves baudītāju ballītes un gāju staigāt līdz šosejai, kur apsēdos uz asfalta un skumu par savu samērā nelaimīgo mīlestību. Pagājušo gadu agri rītos staigājos pa to pašu skaisto (jo Piebalgas pusē šoseju varētu atļauties nosaukt par skaistu) šoseju. Šogad pametu ballīti, lai paskrietu pa to. Kaut kādas čakras atverās man tajā pasākumā vienmēr. Visizteikt tas bija pagājušo gadu, kad liekās, ka nupat jau esmu sapratis, kā ir jānodzīvo dzīve. Protams, ka tas viss bija pārāk mikļa iespaidā, lai tiešām būtu iespējams. Current Music: pērkons - lapas birst (Ir ko piebilst)
Thursday, August 2nd, 2012
22:58	Hospitāļu iela - darīts. Nogāju no viena gala līdz otram, pēc tam atpakaļ uz nogriezos pa Kazarmu ielu (kura man arī patīk). Visu laiku dungoju pie sevis "Par pogu". Vēroju, kā cilvēki no rimčika stiepj mājās pilnus sarkanos maisiņus. Man ļoti patīk vecās mājas šajā ielā. Nezinu konkrēto stilu, bet tas ir kaut kas īsi pirms funkcionālisma. Logos neblenzu, bet ejot domāju pie sevis, cik lieliski būtu, ja pa kādu no šo skaisto māju logiem kāds man uzsauktu: "Ei, negribi uzkāpt iedzert tēju un papļāpāt drusku?" Brasas tilts - darīts. Pastāvēju drusku. Vienā pusē tuvojās spilgti vilciena uguņi, otrā - spožs mēness (tas gan nekur netuvojās). Tad griezos atpakaļ. Miera ielā meitenes uz velosipēdiem, kas savās gaisīgajās kleitās aizslīdēja tik romantiski garām. Vēlreiz Hospitaļu iela, kura jau bija kļuvusi par suņu vakara pastaigu vietu. Ja kas, tad nebūtu slikti, ja te Rīgas dzīvoklī arī man būtu kāds suns, lai nav vienam vakarā jāstaigā. Kas es par čali, ja šitā viens vazājos vēlu vakarā apkārt. Ļoti gribējās aizstaigāt līdz pat centram, bet šovakar īsti nav neapdomīgo ideju vakars. Gan vēl būs siltie vakari šovasar, kad nebūs nepieciešamība naktī arī pagulēt. Šāda pilsēta ir burvīga. Bet rīt es atkal strādāšu pietiekami tālu no tās, lai dzirdētu dzērves sakliedzamies (kā šodien tas bija). Un arī tas nav slikti. Current Music: lana del rey - born to die (4 Comments |Ir ko piebilst)
21:20	bruģis Mani sāk pārņemt pilsētas vasaras nakts nemiers. Varbūt jāpastaigā kaut kur, kad satumsīs. Varētu lēnām izstaigāt Hospitāļu ielu (jo man šī iela ļoti patīk); pāriet pāri Brasas tiltam, iespējams, pat līdz Mežparkam. Varētu pamēģināt noķert kaut drusku tās pagājušās vasaras sajūtas, kad stāvējām uz šī tilta un vērojām, kā strauji tuvojas negaiss. Un vēl tie vakara gājieni ziemā, kad ilgāku laiku nenāca tramvajs. Austiņas ar mūziku, un -15 grādos biju gatavs i 20km noiet. Ir jau atmiņu putra, bet, arī neskatoties uz to, šādos momentos var noķert to sajūtu, ka esi dzīvs. p.s. ja vien nebūtu tik agri uz darbu jāceļas.. Current Music: snow patrol - open your eyes (Ir ko piebilst)
20:32	troksnis Rīgā jauna tradīcija šaut raķetes vēl gaišā pievakarē? Visa Valdemāriela skan tā, ka pat apetīte uz ar lepnumu pašgatavotajām vakariņām pazuda. (Ir ko piebilst)