skolotāju diena
Mācoties daudzos kokus, fonā paklausījos un paskatījos Harija Beķera veidoto raidījumu par slēgtajām mazajām skolām. Jāsaka, ka man viņa raidījumi kā tādi patīk. Daudz cilvēcības, vienkāršuma (varētu teikt, ka tieši tas, kas manā ikdienā maz sastopams).
Žēl to mazo, slēgto skolu. Mana racionālā puse saprot ekonomisko apstākļu diktēto "nauda seko skolēnam" principu. bet tik un tā. Citiem tas būtu ekskluzīvi - mazas skoliņas vecās muižu ēkās, klasē daži bērni, pieeja līdz ar to personiska (vai personīga? nekad neatceros šo). Un par kādu racionālu rīcību vispār var būt runa šajā sakarā (tas par to pašu ekonomiku). Neesmu nekad mācījies tādā skolā, bet noteikti gribētu.

Labi, bet par politiku negribas svētdienā cepties. Principā.. vispār to negribas.

Ā, un ja kas, tad pie šo veco skolu ēkām parasti ir skaisti apstādījumi, kuros aug veci un brīnišķīgi thuja occidentalis un dažādi Abies ģints pārstāvji.