bruģis
Mani sāk pārņemt pilsētas vasaras nakts nemiers. Varbūt jāpastaigā kaut kur, kad satumsīs. Varētu lēnām izstaigāt Hospitāļu ielu (jo man šī iela ļoti patīk); pāriet pāri Brasas tiltam, iespējams, pat līdz Mežparkam. Varētu pamēģināt noķert kaut drusku tās pagājušās vasaras sajūtas, kad stāvējām uz šī tilta un vērojām, kā strauji tuvojas negaiss. Un vēl tie vakara gājieni ziemā, kad ilgāku laiku nenāca tramvajs. Austiņas ar mūziku, un -15 grādos biju gatavs i 20km noiet.
Ir jau atmiņu putra, bet, arī neskatoties uz to, šādos momentos var noķert to sajūtu, ka esi dzīvs.

p.s. ja vien nebūtu tik agri uz darbu jāceļas..