Hospitāļu iela - darīts.
Nogāju no viena gala līdz otram, pēc tam atpakaļ uz nogriezos pa Kazarmu ielu (kura man arī patīk). Visu laiku dungoju pie sevis "Par pogu". Vēroju, kā cilvēki no rimčika stiepj mājās pilnus sarkanos maisiņus. Man ļoti patīk vecās mājas šajā ielā. Nezinu konkrēto stilu, bet tas ir kaut kas īsi pirms funkcionālisma. Logos neblenzu, bet ejot domāju pie sevis, cik lieliski būtu, ja pa kādu no šo skaisto māju logiem kāds man uzsauktu: "Ei, negribi uzkāpt iedzert tēju un papļāpāt drusku?"

Brasas tilts - darīts. Pastāvēju drusku. Vienā pusē tuvojās spilgti vilciena uguņi, otrā - spožs mēness (tas gan nekur netuvojās).

Tad griezos atpakaļ. Miera ielā meitenes uz velosipēdiem, kas savās gaisīgajās kleitās aizslīdēja tik romantiski garām. Vēlreiz Hospitaļu iela, kura jau bija kļuvusi par suņu vakara pastaigu vietu. Ja kas, tad nebūtu slikti, ja te Rīgas dzīvoklī arī man būtu kāds suns, lai nav vienam vakarā jāstaigā. Kas es par čali, ja šitā viens vazājos vēlu vakarā apkārt.

Ļoti gribējās aizstaigāt līdz pat centram, bet šovakar īsti nav neapdomīgo ideju vakars. Gan vēl būs siltie vakari šovasar, kad nebūs nepieciešamība naktī arī pagulēt.

Šāda pilsēta ir burvīga. Bet rīt es atkal strādāšu pietiekami tālu no tās, lai dzirdētu dzērves sakliedzamies (kā šodien tas bija). Un arī tas nav slikti.