Mīļais cibasdievs, vai nevarētu notikt tā, ka tad, kad es atgriezīšos no atvaļinājuma, sīkajam pagalma teroristam viņa skrejriteņa paskata braucamais ar pieskrūvēto sēdekli un piekabināto motoriņu un ar ne-nor-mā-li skaļo pļerdakskaņu būs neatgriezeniski salūzis. Lūdzu, lūdzu!
Tāpat jau man te ielas pusē grūta dzīve ar loga turēšanu vaļā - jūtu katru garāmgājēju smēķētāju, kas garām paiet, jāklausās vasaras bum-bum-bum pulsējošo mašīnu tusiņi zem loga, un tad vēl galds pie loga piebrauc (kautkāds smagais zem loga, kam jumts līdz manam otrajam stāvam - nez, varbūt patrenēties ar veco dārzeņu mētāšanu, galu galā diezin vai zem dzīvojamo māju logiem ir īstā vieta, kur smagos pa nakti turēt), bet neturēt logu vaļā nevar - pat turot vaļā tā īsti gaiss te ienākt pie manis nepavisam negrib.