Zemeņkatorgas stāsts Nr.2
Taču nevarēju rimties un nedēļas nogalē atkal iegriezos vecāku organizētajā katorgas sanatorijā "Zemene". Biju nu ļooooti sūdīgs lasītājs, ko nu tur liegt. Un, it kā vēl nepietiktu ar to, ka salasīju vismazāko ogu daudzumu un vispār biju nīkulis Nr.1 (nu, neskaitot viestards, kas vispār dezertēja no šī pasākuma), es vakardien aizmirsu salasīto aizstiept uz mājām. Šodien pavisam nejauši, kaut ko gribēdams ieraudzīt lauka tālākajā galā, pagriežu galvu un BĻIN!!!! starp zemeņu rindām stāv ratiņi, uz tiem vairāk kā puskaste ar lielajām ogām. Kā es šitā varēju aizmirst???

Bet nu man ir "zemeņlasītāja iedegums" - mugura, roku virspuse brūnas, vēders, kājas, roku iekšpuse pabāla, un tik tiešām esmu pazaudējis vienu no saviem 2 liekajiem kg (pēc maniem kritērijiem, protams).

Sestdienas vakarā, visvisādu apstākļu dēļ aizkavējušies ar peldētiešanu, aizgājām tieši uz laivotāju maratona virzīšanos gar mūsu peldvietu, kas peldēšanu aizkavēja vēl vairāk, jo peldēšanas vieta tik šaura, ka gan laivai, gan cilvēkam vietas tur nav, un kam gan gribas dabūt ar airi pa pieri. Kad nu es, sagaidījis tādu kā pārtraukumu, izmetos peldkostīmā, aiz līkuma parādījās posma "Vecputnieki"-"Straumes" lēnākais laivotājs :))) Tā arī nesapratām, vai vienkārši saguris, vakariņo vai manikīru taisa, bet es paguvu pamatīgi nosalt gaidot. Radās aizdomas, ka tas braucējs varēja būt antuanete, bet kas zin. Bet nekas - ūdens tāpat šķita krietni siltāks nekā nākamajā dienā pusdienlaikā. Pēc tam dabūjām mukt peldus vēl no citiem laivotājiem. Un nākamajā dienā Mēmelē sen neredzēts pasākums - nesportisks laivu pasākums ar atpūtniekiem. Varbūt vairs nav klapatas ar tām robežupēm, ja Mēmele apdzīvotāka kļūst. Mēs gan smējāmies, ka tā ir ļoti aizkavējusies maratona atbalsta grupa.

Un vēl beidzot redzēju kaut kad paša ieaudzētu jau daudzus gadus ziedējušo