Patiesībā man vajadzēja tapt ierakstam par Šveices kalniem, bet
vietējās negācijas jau nedēļas laikā ir izbalinājušas pozitīvās emocijas, kas tika saķertas kalnos.
Un es vēl brīnījos, kāpēc TIK ĻOTI man šogad negribas braukt atpakaļ uz Latviju


1) Man būs izcili pretīgs skapis, dēļ kura es būšu šķīrusies no 450 Ls, bet kura vienīgais pluss ir iespaidīgais lielums un cerams ietilpība, bet istabas izskatu viņš noteikti neuzlabos, jo viņš būs gigantisks, bez greznojumiem un BALTĀ PRIEDES KOKA KRĀSĀ. Un viss tikai tāadēļ, ka galdnieks, pie kura es viņu pasūtīju, atzīst tikai sazināšanos pa faksu un telefonu - fakss nav visvieglaak pieejamais saziņas līdzeklis un telefona sarunas galdniekfirma, kaa rādās, nekur neatzīmē. Tā nu skapis tapa pēc mana pirmā faksa sūtījuma, manus labojumus pa telefonu noignorējot :(
Kāpēc cilvēki atsakās sazināties pa e-pastu, sasodīts! :(

2) VID man kārtējo reizi draud ar 200,- Ls soda naudu, jo es kā izrādās esmu amatpersona, kas kārtējo reizi to ir aizmirsusi un nav iesniegusi amatpersonas deklarāciju.

3)Arī darba lietas nebīdās uz priekšu un pavīd iespēja, ka man tomēr nāksies darbu meklēt pavisam no jauna un pavisam kur citur.