Ja jau pašu sirsnīgāko darbu autori visvairāk ar mani kontaktējās, varbūt ar mani nav tik ļauni. Lai arī neesmu māņticīga, tomēr līdz ar uzdāvināto darinājumu, kam esot jādzīvo pie manis, tik tiešām šķiet, ka mazliet miers ir ienācis manā kaktā. Laikam jau ne tāpēc, ka nu man ir lādīte, kuru atverot es varu saelpot mežu, bet tā dīvainā apziņa, ka kaut kur pasaulē dzīvo sveši cilvēki, kas no visas sirds vēl man labu.