Dīvaina, dīvaina, nesaprotama, neaptverami pretīga rīcība. Vēl nesaprotamāku motīvu vadīta. Ak, nabaga vientuļnieki, kam jācenšas savā vientulībā ielipt kaut kur, kur varbūt tos neviens pat negaida. Pat neinteresējoties, ka cenšoties pārāk labi tēlot savu vientulību kādam citam tik tiešām uzdāvina īstu Vientulību, kas vēl biezāka un necaurejamāka kļūst tādēļ, ka it kā neesi vientuļš. Jo blakus ir kaut kāds ļenkans un bezveidīgs Nekas. Priekš kam man kaut kas tāds vajadzīgs?