|
[18. Sep 2013|02:13] |
1. šodien atņirdzās telefons. gsII (ja kādam kaut ko tas izsaka). nokalpoja aptuveni 2 gadus, bet iet taisīt īsti nav iekāriena. jaunu pirkt arī ne. tātad pamēģināšu dzīvot bez telefona. 2. es tā iedomājos par to atdraugošanu cibā (nu, tur šon atkal tā atgadījās, ka mani atdraugo tādi kā stabili cibas karasa locekļi un hujviņzinakādēļ. neprasīšu). līdz šim man kaut kā šķita, ka atdraugot atpakaļ ir tā maziski. bet nupat sapratu, ka nē. tieši tā arī ir jādara. katram ir tiesības nevēlēties uzturēt attiecības ar pārējiem vai kādiem konkrētiem. pat tik jocīgu lietu, kā cibas attiecības. un tā "lasīšana" arī attiecas tikai uz atsevišķiem jz. t.i., es jūs arī adraugošu. citādāk es te jūtos kā ar vienu irkli divirkļu laivā. |
|
|
Comments: |
From: | dzeina |
Date: | 18. Septembris 2013 - 07:04 |
---|
| | | (Link) |
|
Ha. Un es uzmetu lūpu, ka VISI vakar ignorēja piedāvājumus iet pusdienās.
A droši zini, ka atdraugo, nevis izsvītrojas paši? Man beidzamās dienās divi draugi pazuduši, ceru, ka atgriezīsies.
oi, oi, oi. galvenais nekad nevajag taisnoties, piemēram, kāpēc kādu atdraugo, piedraugo vai piemēram, lasi bez piedraugošanas.
From: | zirka |
Date: | 18. Septembris 2013 - 10:33 |
---|
| | | (Link) |
|
tieši tā
es tipa netaisnojos. vienkārši noformulēju izjūtas.
Ak ta' nomira gan, Samsungu kvalitāte, mhm. Bet vispār dzīvot bez telefona mūsdienās ir ļoti stilīgi, vēlu veiksmes.
šis tā pieklājīgi novilka 2 gadus, biju ļoti apmierināts. turklāt es pats viņu, šķiet, arī piebeidzu, uzstellējot un uzreiz nenokonfigurējot spotifaju. var jau būt, ka tomēr attapsies, ja aiznesīšu uz darbnīcu. man šķiet, ka tur ir programmatūras problēmas nevis dzelži. pašam hard reset palaist nesanāk. un jā. baigo trūkumu nejūtu. man tāpat nevienam jāzvana nav, un neviens nezvana arī man.
Viss pareizi. Cibas atslēgas vārds ir neobligātums. Pretējā gadījumā iznāk, ka viss šis te fans ir kārtējā sociālo pienākumu sērija, kuras visiem tāpat jau pietiek irlā.
cibas attiecības es biju domājis tādā saziņas līmenī, ka satiekot kādu no piedraugotajiem cibiņiem pilsētā, liela daļa ziņu vairs pat nav jāizmij, jo viss jau ir izlasīts. līdz ar to, tur piemēram, honībijas grāmatas prezentācijā visa publika sadalās cibiņos un pārējos. tas nav kāds kultivēts efekts, tā vienkārši sanāk. tāda vienpusēja žurnāla lasīšana arī ir viena no cibošanas formām, kas, gadās, kļūst otršķirīga.
| |