ierakstā aplūkojamās pārdomas tapušas bezgala pastarpināti un bez nolūka kādam/ai uzbraukt. turklāt krii šajā gadījumā noteikti nepiekrīt pirmcepšanās tiesības.
vienkārši, vakarvakarā te bija viena aptauja, kuras uzstādītajai mērķauditorijai visnotaļ atbilstu. un viens no atbilžu variantiem lakoniski un ārpus jebkura cita konteksta akurāt slēpās suši un tiramisu maģiskajā formulā. gadījās iemesls par šo tēmu aizdomāties. un pēc tam aizdomāties par šo jau tā subjektīvo pārdomu rezultātā ģenerētiem secinājumiem.

un vēl (atkal nedaudz no citas tēmas) man līdz šim nav gadījies sastapt nevienu itālieti, kas apgalvotu, ka viņam/ai vienalga, ko ēst, jo ēšana viņam/ai nav tik svarīga. latvijā ar to lepojas teju katrs trešais. kapēc, nez?

(Reply to this) (Thread)

es arī nevaru ēst tikai tādēļ ka jāēd, ēšanu uzskatu par vienu no lielākajām baudām, tāpēc arī baudu, ne riju, kas pagadās

(Reply to this) (Parent)

Njaaa.. Neviens taču nezināja, ka bez krii ieraksta pastāv citi iedvesmas avoti, tā ka - aizrādījums nevietā. Kas attiecas uz pienācības uzmanības veltīšanu ēdienam - katram savas intereses, kā un cik lielā mērā pievērsties, turklāt nedomāju, ka ēdiens būtu tā lieta, kam būtu jāstāv pāri visam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, un līdz zināmai robežai man tas šķiet visnotaļ akceptējami, tāpat kā lepošanās ar grāmatu nelasīšanu, vēstures piedrāšanu, ģērbšanos tirgusplača drēbēs, kontrabandas cigarešu smēķēšanu utt., jo tam visam var būt dažādi iemesli. taču kā vispārēja nacionāla ievirze mani šie fenomeni kaitina, jo vispārējās nacionālās labierīcības tiem mērķtiecīgi seko.
un te rodas sadursme. vai nerodas, ja es vienkārši pagriežu muguru un tinos.

(Reply to this) (Parent)

Latvijas publika vairāk tendēta uz neadekvāti spīdīgu parpalu un intensīva grillinga izrādīšanu bizantiskā garā.. :P

(Reply to this) (Parent)