| |
[18. Jun 2010|23:59] |
Tas notika citā posmā, darba un asins pilnā Tumsa bija priekšrocīga, ceļš dubļu klāts Ienāca no āras cilvēks bez satura Nāc iekšā, viņa teica, būsi aizvējā
Un atkaļ šo ceļu braukšu, vari atstāt savas drēbes Viņai vienmēr došu labāko, ļoti apsolos Šajā nāves pasaulē, kur bezcerīgie cīnās Nāc iekšā viņa teica būsi aizvējā
Ne vārda nerunājām, tur nebija ko uztraukties Viss līdz tam brīdim, bija neatrisināts Iedomājies vietu, vienmēr tīru un sausu Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā
Biju izdedzis un pārpūlēts, iesalis ezerā Saindēts ap stūri, un izpūsts uz ceļa Trenkāts kā krokodils, nosnaudies kaņepēs Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā
Pēkšņi apgriezos un tur viņa stāvēja Ar sudraba sprādzi ap kādu, ar ziediem matos Viņa lēnām pienāca, un satvēra manas sāpes Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā
Tagad starp mums ir siena, kaut kas ir pazaudēts Pieņemu pārāk daudz jūtas saskrējās Iedomājies, viss iesākās vienā tukšā rītā Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā
Zini šerifs staigā pa naglām un mācītājs blakus jāj Nekas daudz svarīgs, vien beigas viņiem skaitās Un aklais kapracis pūš savā ragā Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā
Esmu dzirdējis jaunpiedzimušos raudot rīta gaismā Un veci vīri bez zobiem zaudējuši mīlu Vai sapratu Tavu jautājumu, vai viss ir beigts un pagalam Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā
Mazā kalna ciemā, pazaudēja tā manām drēbēm Lūdzu, lai piedod, un dabūju nāves kausu Piedāvāju savu nevainību, tiku atmaksāts ar Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā
Dzīvoju svešā zemē, bet zinu, ka atgriezīšos Skaistule staigā pa asmeņiem, kādu dienu būsi mana Ja tik varētu atgriezt laiku uz to vietu, kur dzimām Nāc iekšā viņa teica, būsi aizvējā |
|
|
| Comments: |
un tumšās rudeņa naktīs
man uznāk tāda griba "dzejot"
prom uz citu sistemu
pie vientuļas zvaigznes
zvaigžņaiņā nakts! oktobrī!
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ts |
|---|
| Date: | 19. Jūnijs 2010 - 02:20 |
|---|
| | | (Link) |
|
alis p spārda!!! | |
