| |
[16. Nov 2009|00:23] |
valujevs pēdējās dienās presē izmijis pāris ne pārāk draudzīgas replikas ar vācu boksa izlases ārstu vāgneru, kurš pēc zaudējuma hejam viņam iesaka kārt cimdus uz naglas. sak, svars pa lielu, ceļi vāji, vecums nav brālis.
te vēl tāds sīkums, ka dr. vāgnera klīnika atrodas baireitā, protams. |
|
|
| |
[16. Nov 2009|10:13] |
man šķiet, to vienacaino hard_to_live spilvengalvu jāpaaugstina laikazīmes statusā. tik apaļa un aktuāla tēla šaizemē vēl nav bijis.
che occhio! savilgusi uz pinkšķi, raugās no pufīgas matērijas, kuru klāj ornamenti - tik tipiski jauno pilsētnieku ražas gadu interjeru gaumei, redzamai caur 'okoshki otģeļnih kvarķir' šokolādes un marcipāna namos tur visādos, torņos un virsotnēs. cik daudz pūļu, dārgu emalju un profesionāli nolīgtas izdomas reiz ticis veltīts, lai visu saskaņotu vienotā ansamblī un pati urbānmāte lai kairi iekomentētu tavā albūmiņā - tu gan esi! tev ir izdevies. tavu skaistumu! tu, tu dejo, tu dejo ar princi, un tev ir kariete ar 6Vāverēm.
tālāk tāpat zināms, kā neesošajā bibliotēkā vienu pēc otra nosit visus divpadsmit, kā aiz balles viesiem lidostā gaisma jau izdzēsta, ielas tukšas, un šiks fifka tu (vēl uz pāris minūtēm) esi tikai te. bet viens, viens pats, pārsalis, izrauts no sava saskanīgā ansambļa uz cietas zemes tumšā pilsētā, pa kuru ass vējš dzenā rōzā tautasaimniecības laikrakstu driskas sajauktas ar eņģeļmatiem. tu karājies ar vienu kāju savā varoņpagātnē, ar otru jau miglainajā nākotnē, bet starp tām - skaudrā tagadne. varētu piecelties no šī sāpīgā špagata un doties miglā meklēt, tak nekur citur tavām aprasojušajām mirgām neuzsmaidīs tik saprotoši, kā vēl kāds cits "bet manam tētim ir kredīts blingblingbankā" labdzīves mākslas praktiķis-virtuozs.
no rīta, svešos ļaudīs ejot, tur tas skats, vai zin, un tik rakstītais spilvens plak-plak mirkšķina dīvāna stūrī, bet tas jau naivais nesaprot. |
|
|
| antitūrisms |
[16. Nov 2009|13:09] |
vakar bijām aizbraukuši uz ādažiem. gribējās izbraukt ārpus rīgas, tad nu izdomājām doties turp. pastaigājāmies pa draudzības ielu, tālāk, pa pirmo, dārza ielām, pārgājām pāri kanālam; tur, šķiet, bija priežu ielas, skuju un sveķu, un kaut kas tādā garā. mēs protam pret sevi izturēties ironiski.
(tomēr vēl foršāk būtu pašam tādos dārza dungriņos ar atļukušu dibenplānu skaldīt žagarus, iespiestam ar visu ugunskuru starp divām stāviem slietņiem līdzīgām kaimiņmājām, un tad pēkšņi caur žogu pamanīt, ka uz ielas divi dīvaiņi. kamēr viens pret tevi pavērsis fotoaparāta stobru, otrs, ar pirkstu iebakstījies novada tūrisma kartē, cenšas dabas un ciematbūves līkumos saskatīt kartogrāfiskas līdzības. tās vāciņš atlocījies, bet uz tā kādas reklāmas aģentūras pusģēnija izgudrots sauklis - ādaži, tas nav ciemats, tas ir gara stāvoklis.) |
|
|
| ķēķa runa |
[16. Nov 2009|22:36] |
tie ir sasodītie mazvērtības kompleksi, sava veselīgā svara un sulīgā satura konsekventa neatpazīšana ar sekojošu pazemojošu horror vacui, kas liek latvjiem allaž pārliekt nūju un visu samaitāt. pat ja iestrādēm pašām par sevi nav ne vainas, sak, tā tā vienkārši taču nekas neaizies, nepamanīs, sapelēs, būs jāizmet --> no profit --> donkrats-bankrots --> diloņnāve mēslainē.
tādēļ, davai, liekam klāt šito, vēl to un tad vēl šādi te visu.
stāsts, saknē, ir par 'tirgus galeriju' stabu ielā (ko pirmīt komūnā acs kļūdaini stādīju priekšā kā 'tirgus placi'), t.i., pat ne par pašu veikalu, bet vienu produktu - kazas sieru, pēc kā speciāli šodien mājupnākdams tur iegriezos un vēl ievilku līdz pāris biedrus. nu kas gan var būt vienkāršāks par tādu lauku apstākļos darītu sieru, vai ne?
mhm, [aʃpe'] tikai ne šaizemē.
kazas sieri tur bija divi, no kuriem vienu nacionālās kūlas dedzināšanas kūpināšanas nemodes dēļ nācās eliminēt jau pašā sākumā. otrs toties bija šāds:
( mājās sašķēlēts )
teikšu godīgi, pašam siera materiālam nebija ne vainas. gluži otrādi, tā garša bija brīnišķīga, blīvums un faktūra kā jau tādam prodotto artigianato, neapšaubāmi labākais, kas līdz šim rīgas veikalos rasts, pirkts un garšots. tikai saskaņā ar augstākminēto stādās, tāteikt, divi jautājumi: 1) kāpēc tas jāsauc par kazas mozzarellu, m? (un kāpēc ne par gorgonzollu vai peccorino, kas no apskatāmā produkta jēdzieniski atrodas akurāt tādā pat attālumā);
2) nu, priekš kam tas nabaga siera bumbulis bija jāsacūko ar vešpulvera buķetē ieturētu vegetas un melno piparu miksli, apkaisītu visapkārt? kāpēc nevar atstāt tādu pašu, kā ir, bitīt matos? baltu, apaļu, nevainīgu. nu, pamērcējiet sālsūdenī, kuņasbērni, ja jums garša par pliekanu, bet ļaujiet katram pašam izlemt, ko bērt virsū un ko ne.
āgstu bars, tādēļ! |
|
|