| antitūrisms |
16. Nov 2009|13:09 |
vakar bijām aizbraukuši uz ādažiem. gribējās izbraukt ārpus rīgas, tad nu izdomājām doties turp. pastaigājāmies pa draudzības ielu, tālāk, pa pirmo, dārza ielām, pārgājām pāri kanālam; tur, šķiet, bija priežu ielas, skuju un sveķu, un kaut kas tādā garā. mēs protam pret sevi izturēties ironiski.
(tomēr vēl foršāk būtu pašam tādos dārza dungriņos ar atļukušu dibenplānu skaldīt žagarus, iespiestam ar visu ugunskuru starp divām stāviem slietņiem līdzīgām kaimiņmājām, un tad pēkšņi caur žogu pamanīt, ka uz ielas divi dīvaiņi. kamēr viens pret tevi pavērsis fotoaparāta stobru, otrs, ar pirkstu iebakstījies novada tūrisma kartē, cenšas dabas un ciematbūves līkumos saskatīt kartogrāfiskas līdzības. tās vāciņš atlocījies, bet uz tā kādas reklāmas aģentūras pusģēnija izgudrots sauklis - ādaži, tas nav ciemats, tas ir gara stāvoklis.) |
|