Comments: |
jā, man arī nepatīk, ka mani uzver par maksātājvienību. tāpēc būs Risinājums.
o! ļoti interesanti, pastāsti, kāds tāds Risinājums?
paprasi jaseņam jau nu nē, bet džī. meilam. tur esot.
vienā izdevniecībā man teica, ka latvieši nepērkot mīkstvāku grāmatas, tāpēc viņiem jāizdod uz cietiem.
oo. kādi gudrinieki. kāds tādas vispār izdod?
jā, zvaigzne mēģināja izdot šerlas brontes EEEEEEkonomiskajā sērijā un jā, tauta neesot pirkusi, bet triks jau tāds, ka eeekonimiskās maksāja kādu tikai latu lētāk un latviets, jau šai ziņā ir stratēģisks un konceptuāls.
From: | formica |
Date: | 23. Janvāris 2009 - 10:29 |
---|
| | arī bibliotēkā | (Link) |
|
From: | kinskis |
Date: | 23. Janvāris 2009 - 11:00 |
---|
| | Re: arī bibliotēkā | (Link) |
|
es jau labprāt maksāšu arī. tikai, ņemot vērā manu dzīves organizāciju, privātās bibliotēkas ieviešana un papildināšana tur galīgi neiederas. esmu ar mieru ar saviem līdzekļiem atbalstīt rakstniecību, taču ne pārspīlēti ambiciozu grāmatniecību, no kuras man pašam vajag 15% no visa, ar ko tā mani būtu gatava apgādāt.
| From: | kants |
Date: | 23. Janvāris 2009 - 10:41 |
---|
| | | (Link) |
|
kas tā ir par grāmatu? neturi svecoi zem pūra, dalies zināšanās!
nu nekas jauns. lai man piedod visi, kas šī komentāra sakarā varētu justies sarūgtināti, bet sevi attaisnoju iztēlojoties runājam arī to visu pārējo vārdā, kas domā līdzīgi, pat ja tādējādi nostiprinu savu nūģa reputāciju. 1) http://www.kukii.lv/gramata/1270154/silta%20zeme.aspx - šo man ar ieteikumiem atstāja viens ciemiņš. visumā paliku labā noskaņojumā, pat ja, kā jau rakstīju iepriekš, noskaidroju, ka neesmu šīs autores vismaz šī konkrētā darba mērķauditorija; kā arī lasīdams un sekodams, kā teksts vietām kūņojas pa tādu kā latvju jaunās prōzas klišeju kaķa šūpuli, tomēr nospriedu, ka priekš iesākuma nōtbēdetōl. tā pa īstam sapīku vien tad, kad vēlējos pasūtināt šo otru: 2) http://www.kukii.lv/gramata/1377145/sap%C5%86u%20gr%C4%81mata.aspx un salīdzinājuma labad, joka pēc paskatījos, cik man izmaksātu pirmais, ja es to būtu izdomājis iegādāties pats. un tad izvilku no plaukta pagaidām vēl neizlasītās sātaniskās vārsmas, un pārliecinājos, cik man izmaksāja tās. no šī punkta ar konkrētajiem darbiem manām pārdomām vairs nav daudz sakara, drīzāk ar visu to, kā dēļ manā skatījumā viss ir tik ļoti sapists un novests tik skumjā stagnācijā. un kāpēc šajā punktā es vairs latvijā drukātas grāmatas cietos vākos un uz brīnišķīga šmunken papīra vairs pirkt netaisos. ejiet dirst, vārdsakot. kāpēc rakstniecība ir kļuvusi tik smagnēja, ar tādu zilonīgu grūtniecības perioda ritmiku, ar nevajadzīgiem pribambasiem un ar tiem saistītiem izdevumiem, no kuriem autors jau nemaz neko daudz nesaņem. man pietiek naudas, un (nedaudz sabiezinot krāsas) es varētu atļauties nopirkt arī visu tirāžu. tikai nafig, vai ne? un te ņemiet vērā, ka tieši tāpat "nafig" man tie jūsu cietie vāki, smalkie papīri un razkruķītās drukas iekārtas, kurās tas viss tapināts. gluži tāpat kā man nevajag to tirāžu, tā man nevajag arī šīs pilnīgi liekās fīčas. cik, piemēram uz visu tirāžu izmaksā tas papīra apvāks, kādā mēdz iepakot jau tā cietos vākos iesietas grāmatas? goda vārds, līdz šim pašam brīdim neesmu sapratis, kāda no tiem jēga un funkcionalitāte. gluži otrādi, šis papīra gabals grāmatas lietošanu padara neērtu. parasti es to noņemu nost, un tad tam kaut kur jāmētājas apkārt, kamēr es nebūšu ticis galā ar tekstu. Vai nebūtu prātīgāk par to naudu izdot kādu dzejas burtnīcu, kādu atsevišķu stāstu? Kāpēc ar tādām grūtībām jādzemdina kaut kādi tehniski sarežģīti monstri? sevišķi, ja teksta kvalitāte vāku iekšpusē tādējādi ne par matu neuzlabojas. un arī ilustrācijas (ko akceptēju un atzīstu kā pašapzinīgu un vērtīgu tēlotājmākslas disciplīnu), kas eventuāli paģērētu kvalitatīvāku/dārgāku papīru, nekādas nav paredzētas. tādēļ izdevēju gaudas par pvn paaugstināšanu es neesmu ar mieru uztvert ar empātiju. stulbam biznesam ir jāizmirst, un to es arī no sirds novēlu. konkursa "gada skaistākā grāmata" iniciētāju es labprāt nospārdītu gulošu - jā, tieši gulošu, lai viņam nāk skaidrs, cik zemiskus instinktus manī izraisa viņu veicinātais pievienotās_noformējuma_vērtības nodoklis. un visbeidzot - par treknajiem gadiem - tie man visvairāk asociējas tieši ar iespieddarbiem. kādu gadu atpakaļ, pirms izmest, pārskatīju kādu čupu ziemassvētku apsveikumu - no dažādām debespusēm, bet pārsvarā no itālijas un latvijas. un ja iesākumā man šķita, ka kādas varētu kaut kur saglabāt, tās, no lavijas sūtītās, nošķebināja kā pārsaldināta aveņu zapte ar visiem tiem cirtnīšiem, kongrieviņiem, lakojumiņiem, supermegapapīriņiem un vēl visādiem navorotiņiem un snogšibaķeļnijiem radošajiem risinājumiņiem, kas raksturo lielāko daļu latvju apsveikumu, no kuriem teju neviens nebija tipiskais, unicef, pastā vai grāmatnīcā nopērkamais. no sīka mēģinājuma iztēloties šajā dranķībā ieguldīto līdzekļu apjomu man toreiz diezgan apšķiebās dūša, un es izsviedu visu bez žēlastības. šīgada krīzes ziemassvētki tad šķita daudz simpātiskāki. un ja tā paraugās, man tā krīze pat sāk patikt :)
mans favorīts ir ne tikai grāmatas, bet arī pārpilnības laika bukletu kaudzes katrā iestādē, iespiestas uz abpusējā CMYK un laminētā kartona, kur teiksim, ir rakstīts viss birokr. ūdens, bet nav iestādes darbalaika vai piemēram, kontakttālruņa vai kur nu, epasta. un vēl visāda veida marcipāna tortes, tikai vienīgā skāde ir tur, ka kreatīva veidotāji īsti nav guvuši mācību un sākuši downsaizot, ir vērojama vēl izmisīgāka vēlme drukāt VĒL DĀRGĀKUS bukletus, lai KOMPENSĒTU KRITUMU.
vispār, uzsiti asini, man ir noglabājies viens indes šļāciens šai sakarā.
| From: | kants |
Date: | 23. Janvāris 2009 - 14:19 |
---|
| | | (Link) |
|
ā, skaidrs, tā ir. dusmas tevī dzemdina grafomānu :D manam izlepušajam prātam tāpat tikai katra 50. latviešu grāmata iz izdošanas vērta, līdz ar to nav starpīdas - drazas mīkstos vai cietos vākos.
bet. ar labām lietām ir citādi. piemēram, liepnieka un rītupa izdotie bilingvālie dekarta, epikūra, augustīna etc. tulkojumi. ir papīrs, ir vāciņš. smuki - nav žel tos 10-20 latus.
nu šie arī ir tituli, kas ir pelnījuši noformējumu. taču par latvju jaunāko literatūru tunājot, visam šim papīrgrozam steriem vien nobirst garām tā arī nenotikuši autōri, kurus ir izbiedējusi tā jāšanās ar ķieģeļizdevniecībām, vai arī riebj par to vispār iedomāties. ja to sarīkojumu varētu padarīt vienkāršāku, ekonomiskāku, raitāku, tad varbūt arī tie ļaudis, kas sevi uzskata par rakstniekiem sāktu ar šo štelli arī nodarboties kā ar pamatdarbu. cenām ceļoties apgrozījums nekādi veicināts netiek. | |