|
23. Jan 2009|12:23 |
nu nekas jauns. lai man piedod visi, kas šī komentāra sakarā varētu justies sarūgtināti, bet sevi attaisnoju iztēlojoties runājam arī to visu pārējo vārdā, kas domā līdzīgi, pat ja tādējādi nostiprinu savu nūģa reputāciju.
1) http://www.kukii.lv/gramata/1270154/silta%20zeme.aspx - šo man ar ieteikumiem atstāja viens ciemiņš. visumā paliku labā noskaņojumā, pat ja, kā jau rakstīju iepriekš, noskaidroju, ka neesmu šīs autores vismaz šī konkrētā darba mērķauditorija; kā arī lasīdams un sekodams, kā teksts vietām kūņojas pa tādu kā latvju jaunās prōzas klišeju kaķa šūpuli, tomēr nospriedu, ka priekš iesākuma nōtbēdetōl.
tā pa īstam sapīku vien tad, kad vēlējos pasūtināt šo otru:
2) http://www.kukii.lv/gramata/1377145/sap%C5%86u%20gr%C4%81mata.aspx un salīdzinājuma labad, joka pēc paskatījos, cik man izmaksātu pirmais, ja es to būtu izdomājis iegādāties pats. un tad izvilku no plaukta pagaidām vēl neizlasītās sātaniskās vārsmas, un pārliecinājos, cik man izmaksāja tās.
no šī punkta ar konkrētajiem darbiem manām pārdomām vairs nav daudz sakara, drīzāk ar visu to, kā dēļ manā skatījumā viss ir tik ļoti sapists un novests tik skumjā stagnācijā. un kāpēc šajā punktā es vairs latvijā drukātas grāmatas cietos vākos un uz brīnišķīga šmunken papīra vairs pirkt netaisos. ejiet dirst, vārdsakot. kāpēc rakstniecība ir kļuvusi tik smagnēja, ar tādu zilonīgu grūtniecības perioda ritmiku, ar nevajadzīgiem pribambasiem un ar tiem saistītiem izdevumiem, no kuriem autors jau nemaz neko daudz nesaņem. man pietiek naudas, un (nedaudz sabiezinot krāsas) es varētu atļauties nopirkt arī visu tirāžu. tikai nafig, vai ne? un te ņemiet vērā, ka tieši tāpat "nafig" man tie jūsu cietie vāki, smalkie papīri un razkruķītās drukas iekārtas, kurās tas viss tapināts. gluži tāpat kā man nevajag to tirāžu, tā man nevajag arī šīs pilnīgi liekās fīčas. cik, piemēram uz visu tirāžu izmaksā tas papīra apvāks, kādā mēdz iepakot jau tā cietos vākos iesietas grāmatas? goda vārds, līdz šim pašam brīdim neesmu sapratis, kāda no tiem jēga un funkcionalitāte. gluži otrādi, šis papīra gabals grāmatas lietošanu padara neērtu. parasti es to noņemu nost, un tad tam kaut kur jāmētājas apkārt, kamēr es nebūšu ticis galā ar tekstu. Vai nebūtu prātīgāk par to naudu izdot kādu dzejas burtnīcu, kādu atsevišķu stāstu? Kāpēc ar tādām grūtībām jādzemdina kaut kādi tehniski sarežģīti monstri? sevišķi, ja teksta kvalitāte vāku iekšpusē tādējādi ne par matu neuzlabojas. un arī ilustrācijas (ko akceptēju un atzīstu kā pašapzinīgu un vērtīgu tēlotājmākslas disciplīnu), kas eventuāli paģērētu kvalitatīvāku/dārgāku papīru, nekādas nav paredzētas.
tādēļ izdevēju gaudas par pvn paaugstināšanu es neesmu ar mieru uztvert ar empātiju. stulbam biznesam ir jāizmirst, un to es arī no sirds novēlu.
konkursa "gada skaistākā grāmata" iniciētāju es labprāt nospārdītu gulošu - jā, tieši gulošu, lai viņam nāk skaidrs, cik zemiskus instinktus manī izraisa viņu veicinātais pievienotās_noformējuma_vērtības nodoklis.
un visbeidzot - par treknajiem gadiem - tie man visvairāk asociējas tieši ar iespieddarbiem. kādu gadu atpakaļ, pirms izmest, pārskatīju kādu čupu ziemassvētku apsveikumu - no dažādām debespusēm, bet pārsvarā no itālijas un latvijas. un ja iesākumā man šķita, ka kādas varētu kaut kur saglabāt, tās, no lavijas sūtītās, nošķebināja kā pārsaldināta aveņu zapte ar visiem tiem cirtnīšiem, kongrieviņiem, lakojumiņiem, supermegapapīriņiem un vēl visādiem navorotiņiem un snogšibaķeļnijiem radošajiem risinājumiņiem, kas raksturo lielāko daļu latvju apsveikumu, no kuriem teju neviens nebija tipiskais, unicef, pastā vai grāmatnīcā nopērkamais. no sīka mēģinājuma iztēloties šajā dranķībā ieguldīto līdzekļu apjomu man toreiz diezgan apšķiebās dūša, un es izsviedu visu bez žēlastības. šīgada krīzes ziemassvētki tad šķita daudz simpātiskāki.
un ja tā paraugās, man tā krīze pat sāk patikt :)
|
|