Comments: |
bet varētu taču būt tā, ka pašā atbildīgākajā momentā gluži kā reiz taorminā, visi pēkšņi sāk lūkoties apkārt un sasaukties "kur kinskis, kur kinskis, meklējiet kinski", un tad no mesīnas pievārtes tukšo apelsīnu kastu grēdas izlienu es un zaļu seju sāku gvelzt par avīžu izgriezumiem.
(toreiz gan biju skaidrs kā stikls, tik vien kā nežēlīgi slikta dūša)
[imagināri aurējot pārpāļa karaokes tonalitātē] 'Varēeeeeja būt bet nebijaaaa ne skuuuuupstu ne meeneesniiiiicas'.
bet realitātē es nupat sametu misenes maisā 5 tukšas pudeles Procecco Venetto, iztukšoju pelnutraukus, uzmetu baltu aci krāsnī kleknējošam kēksam, un mēģinu sevi nomotivēt vilkties ārā pēc plain jogurta un laima sulas, kas man nepieciešama šopēcpusdien iecerētajam Tandoori svētku cepetim. Ak, un vēl gribu aizvilkties līdz kīno Rīga kasei. Šķiet, pēc tandūra un aperatīviem es būtu gatava iet skatīties Rīgas Sargus, principa pēc.
bļ, nu protams, Prosecco. un Veneto.
jā, padomā tik! interested? :)
Warum nicht, kādā laikzonā paradzētas starta zalves?
tāds leļļu teātra kategorijas adult entertainment izskatās :)) (zinu, zinu, man ir šausmīgi banāla iztēle)
Kādreiz bija tradīcija rīkot valsts svētku viesības pie manis un galvenais ēdiens bija zupas, piemēram, biešu biezzupa ar krējuma svītriņu: patriorisks entree, frikkadeļu zupa: spēkam, un burkānu apelsīnu biezzupa: dezertā. Laikam tolalik bija ļoti daudz bļodiņu.
O! jā, labāk. starp citu pirms nedēļas izsviedu vienu lielu paku sarkanu garšvielu, uz kuras arī bija sazīmēti sarkani gaļas gabaliņi uz iesmiem un kuru akurāt pirms 3 gadiem nopirkām berlīnē vienā indiešu pārtikas veikalā. vienreiz izmēģinājām, bet tā arī uz otru reizi nesavācos, bija mainījusies ķēķa paradigma. un nu derīguma termiņš bija paguvis nobeigties.
visvairāk šajā attēlā man imponē tās flīžu drīvējamās tūbiņas, ja atmetam vispārēji spēcīgo simboliku.
būs gatavs tā uz sešiem-septiņiem
ahā, ņemu vērā. negribi aiziet uz kormūzikas kontsertu anglikāņos? tur pie viena pēc tam var iegūt labu skatpunktu salūtam.
tāds plāns man jau ir no vakardienas, paralēli ar ideju par Rigas Sargiem. Bet apvienot nevar, un pēc biļetēm es tā arī neiru aizgājusi, līdz ar ko Anglikāņi uzvarēja dēļ mana slinkuma.
gerai. viss sakrīt. vienoti iedegsimies par.
p.s. uz rīgas sargiem taču gājām pagājušajā gadā, atceries? ar Brālīšiem brekšiem, lai.
protams, atceros. Es vēl pirms tam ar Lizzy_star biju. Taču tam nav nozīmes. Šādā dienā viss jādara, ko parasti nedara.
Mums ar Ilzi ir plāns no vakardienas rauta pāri palikušo neskarto kēksu aiznest lejā uzdāvināt Harim! Tagad meklējam sveces.
ah, nu man gan te šajās dienās pasausa mute, saspringti pleci, ieklemmējis žoklis un tik šorīt tāds stihiski klabošs verbālais dzerstiņš persōnīgajā žurnālā, kas, jāatzīst, tomēr arī dod pa dullo (jūtos īpatnēji pacilāts gluži kā v predvkušeņijah boļšogo prazdņika). viss paies un es arī uzcepšu kūku, gaļu un paskatīšos, kuru noputējušā bāra superalcolico etiķeti padarīt par tukšo taru. vienīgi te tā pasūdīgi ar piemērotu kompāniju. pacelt to ģimenes projekta līmenī būtu kaut kā necienīgi :)
jājā, tas pacilājums ir nereāls. es centos paklausīties 100 gudrajo saietu iekš to Nac. teātri, taču izturēju tikai 14 sekundes. Gaidu parādes translāciju, varbūt tur ies labāk. Man tā ģimene tāda destrukturēta, tamdēļ kāreiz šādus pasākumus akurāt var pacelt zināmajā līmenī. | |