|
18. Nov 2008|12:30 |
bet varētu taču būt tā, ka pašā atbildīgākajā momentā gluži kā reiz taorminā, visi pēkšņi sāk lūkoties apkārt un sasaukties "kur kinskis, kur kinskis, meklējiet kinski", un tad no mesīnas pievārtes tukšo apelsīnu kastu grēdas izlienu es un zaļu seju sāku gvelzt par avīžu izgriezumiem.
(toreiz gan biju skaidrs kā stikls, tik vien kā nežēlīgi slikta dūša) |
|