viss jau patiešām ir reiz izdzerts un pagaršots. tikai tam visam parasti jau uzreiz tiek pagādāts arī lieki kolekcijas eksemplāri (skan nūģiski, zinu, bet vislabāk atklāj idejas būtību) un tad galvenais turēt tempu, ritmu un kvantitāti, lai kolekcijas eksepmlāriem nosargātu dzīvību. lai ikdienas patēriņam būtu gana visāda ikdienas līmenim atbilstoša materiāla. nu un tad nāk svētku reizes. un svētkiem jau tiek kaut kas "upurēts". ar drošu roku un patiesu prieku.
citādi svētku gadījumam vari upurēt tik vien kā kādu naudas summu piemājas enotēkā. ne tur kāds stāsts, ne dzeja.

tiesa, tas tā funkcionē te, kad pie labiem eksemplāriem iespējams tikt katru nedēļas nogali, kā sper kāju no mājas kādam pat ne pārāk tālam izbraucienam pa apkārtni. tēvzemē par šo dzīves iekārtojumu visdrīzāk paliks tikai atmiņas, kā arī funktieris, ko ar zināmu naudas summu iesākt pie vīna veikala itālijas sadaļas plaukta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es vakar teātri noskalodams, paņēmu nedaudz (ir tāda mērvienība) grappas un salīdzinot ar nedēļas sākumā baudīto šī bija kā logu mazgājamais šķīdums. Lai gan pēc cenas nepateiksi. Droši vien tāpēc, ka nekontekstā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nekonteksts ir spēcīgs arguments. kaut kad atpakaļ, šķiet, postulēju, ka grapai latvijā vispār nav izredžu atrast savu nišu. gan jau ka pārspīlēts un kādā saīgumā sakņots apgalvojums.
un atceros, kādas dienas pirms došanās pavisam uz šozemi, ar draugu r.k. akurāt teātra bārā pēc 3. tumšās krušovices (tolaik tur tādu deva), vēl pēdējo mēriņu nepiebeiguši, pārgājām pie grapas. garšot garšoja tā ne visai (pēc alus, kāds brīnums, nudien), bet rēķins bija visai zvaigžņots. turklāt tajās dienās visus rēķinus es maksāju solo, zināmu apstākļu sakarā.

(Reply to this) (Parent)

Jā, nu Tev jau laikam taisnība:)

(Reply to this) (Parent)