|
21. Sep 2008|22:48 |
viss jau patiešām ir reiz izdzerts un pagaršots. tikai tam visam parasti jau uzreiz tiek pagādāts arī lieki kolekcijas eksemplāri (skan nūģiski, zinu, bet vislabāk atklāj idejas būtību) un tad galvenais turēt tempu, ritmu un kvantitāti, lai kolekcijas eksepmlāriem nosargātu dzīvību. lai ikdienas patēriņam būtu gana visāda ikdienas līmenim atbilstoša materiāla. nu un tad nāk svētku reizes. un svētkiem jau tiek kaut kas "upurēts". ar drošu roku un patiesu prieku.
citādi svētku gadījumam vari upurēt tik vien kā kādu naudas summu piemājas enotēkā. ne tur kāds stāsts, ne dzeja.
tiesa, tas tā funkcionē te, kad pie labiem eksemplāriem iespējams tikt katru nedēļas nogali, kā sper kāju no mājas kādam pat ne pārāk tālam izbraucienam pa apkārtni. tēvzemē par šo dzīves iekārtojumu visdrīzāk paliks tikai atmiņas, kā arī funktieris, ko ar zināmu naudas summu iesākt pie vīna veikala itālijas sadaļas plaukta. |
|